Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.07.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Filosofija, reliģija un zinātne', 1.
  • Referāts 'Filosofija, reliģija un zinātne', 2.
  • Referāts 'Filosofija, reliģija un zinātne', 3.
  • Referāts 'Filosofija, reliģija un zinātne', 4.
  • Referāts 'Filosofija, reliģija un zinātne', 5.
  • Referāts 'Filosofija, reliģija un zinātne', 6.
  • Referāts 'Filosofija, reliģija un zinātne', 7.
  • Referāts 'Filosofija, reliģija un zinātne', 8.
  • Referāts 'Filosofija, reliģija un zinātne', 9.
  • Referāts 'Filosofija, reliģija un zinātne', 10.
  • Referāts 'Filosofija, reliģija un zinātne', 11.
  • Referāts 'Filosofija, reliģija un zinātne', 12.
  • Referāts 'Filosofija, reliģija un zinātne', 13.
Darba fragmentsAizvērt

Filozofija un zinātne
Lai gan mūsdienās daudzi cilvēki nemaz neapzinās filozofijas un zinātnes ciešo saikni, tās tomēr vieno daudzus gadsimtus sena radniecība. Laika gaitā gan ir mainījušās abu savstarpējās attiecības, taču saikne nekur nav zudusi. Tā joprojām pastāv un visticamāk pastāvēs arī turpmāk.
Daudzi eiropieši zina, Rietumu filozofijas saknes ir meklējamas tieši Senajā Grieķijā. Tieši tāpat arī daudzi cilvēki par mūsdienu zinātnes šūpuli atzīst senās hellēņu jeb grieķu pilsētvalstis. Taču tikai pavisam neliela daļa ļaužu apzinās, ka zinātne ir radusies kā filozofijas sastāvdaļa un ka tās savulaik veidoja vienu veselumu. Rietumu filozofija bija mūsdienu zinātnes pirmsākums. Tādi zinātnes iedīgļi kā piemēram matemātika bija neatņemami filozofija elementi ar kuru palīdzību sengrieķu filozofi centās rast atbildes pasaulē valdošo kārtību un sakarībām. Šāda situācija, kad zinātne ir tikai filozofijas instruments, saglabājās ļoti ilgu laiku. Vēl viduslaiku beigu posmā zinātne joprojām ietilpa filozofijas sastāvā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants