Balsta un kustību aparāta aroda saslimšanas

IEVADS
Balsta un kustību aparāta arodslimības pieder pie lielas darba slodzes izraisītam arodslimībām, kas kā kaitīgs faktors raksturīgs daudzām nozarēm, neraugoties uz mehanizēto un automatizēto rūpniecību.
Muskuloskeletālās sistēmas (MSS) arodslimības ir visizplatītākās arodslimības Eiropā. Pēc dažādu valstu zinātnieku epidemioloģiskajiem pētījumiem, lielas darba slodzes izraisītās muskuļu un skeleta sistēmas slimības veido apmēram 50% no visām ar darbu saistītajām slimībām.
Balsta un kustību aparāta arodslimības visvairāk sastopamas sekojošās rupniecības nozārēs:
rūdu šahtu strādnieki,
mašīnu rupniecības darbinieki,
celtniecībā,
lauksaimniecībā u.c.
Tās ir nopietns ilgstošas darba nespējas un invaliditātes cēlonis.

FAKTORI, KAS VAR VEICINĀT SKELETA SISTĒMAS ARODSLIMĪBU ATTĪSTĪBU.
Statiskā un dinamiskā slodze;
Vienveidīgas, monotonas kustības;
Augsti diferencētas kustības;
Neritmiskas kustības;
Nepareizas, neracionālas kustības, veicinot fiziski smagu darbu;
Atsevišķu muskuļu grupas, saišu aparāta parslodze;
Pastāvīgs spiediens uz muskuļiem un balsta aparātu.

MUSKUĻU STATISKĀ UN DINAMISKA SLODZE
Cilvēka muskuļi var veikt divu veidu slodzes – dinamisko un statisko:
Statisko slodzi nosaka darba pozas un ātrā tempā veiktas atkārtotas kustības.
Dinamisko slodzi nosaka muskuļu piepūle un smagumu pārvietošana.
Statisku darbu definē kā darbu, kurā muskuļu sasprindzinājums ir nepārtraukts un ilgstoši saglabājas
Kā piemēram, muskuļu statiskā slodze rodas, lad ilgstoši jāveic darbs neērtā piespiedu pozā, vai kad ilgstoši tiek sasprindzināti rokas muskuļu un saišu sistēma, turot darba instrumentu vai apstrādājamo priekšmetu.

Aroda etioloģijas muskuloskeletālās sistēmas slimības var izraisīt:
fizikālie,
ergonomiskie ,
psihosociālie faktori.

…