Gaiss gluži kā ēdiens un ūdens ir viena no cilvēka vajadzībām, lai dzīvotu. Tomēr, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi liela nozīme tajā ir arī ieelpotā gaisa kvalitātei, kuru ar neapbruņoti aci nevar nedz noteikt, nedz izmērīt. Lai cik tas ironiski neliktos, mazattīstītās valstīs gaisa kvalitāte nereti ir daudz labāka kā attīstītajās valstīs. Tam, protams, ir daudz un dažādi izskaidrojumi. Arī mūsdienās sabiedrība nereti neapzinās kopējās gaisa kvalitātes ietekmi uz katra cilvēka organismu un tā radītās sekas.
Ievērojama daļa pasaules iedzīvotāju dzīvo teritorijās, jo īpaši pilsētās, kur tiek pārsniegti dažādi gaisa kvalitātes standarti, jo ozona, slāpekļa dioksīda un daļiņu piesārņojums rada būtisku risku veselībai. Arī Latvija ir to valstu sarakstā, kur pilsētās konstatēta sliktāka gaisa kvalitāte nekā lauku apvidos. Minēto situāciju skaidro apstāklis, ka pilsētās ir krietni lielāks apdzīvotības līmenis un no tā izrietošās sekas. Proti, lielāks izmantoto transportlīdzekļu un dzīvojamo māju skaits, dažādu rūpnīcu un uzņēmumu bāzēšanās pilsētās vai to tuvumā. Tomēr jāņem vērā, ka nereti, pastāvot vienam un tam pašam kopējā piesārņojuma daudzumam, ārējā gaisa piesārņojums dažādos laika apstākļos var būt ļoti atšķirīgs, tādēļ cilvēki, kas apdzīvo konkrētu teritoriju periodiski ir pakļauti gan zemas, gan pieņemamas, gan labas kvalitātes gaisa ietekmei.…
