Klāsteru analīzes izmantošanatirgzinību pētīšanā

“Modes vārdu klāsters ieviesa ekonomisti, lai raksturotu to, kas notiek ekonomikā. Bet būtībā tas ir bioloģisks jēdziens un nozīmē puduris, tāda struktūra, kas veidojusies dabiskā ceļā, kur cīņā par dzīves telpu izveidojušās savas likumības, simbioze, savstarpējas attiecības. Piemēram, klāsters ir dabiska bērzu birztala ar pamežu, ievu krūmiem un bekām rudenī. Klāsters nevar būt parkā pēc ainavu arhitekta projekta iestādīta koku grupa. Ja mēs, runājot par zinātnes un tehnoloģiju parku, sakām Salaspils klāsters vai Valdekas klāsters Jelgavā, tad runa ir par jau esošām pētniecības struktūrām, kas sagrupējušās vienuviet.”
/Nacionālās inovāciju programmas darba grupas vadītājs,
Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors
Dr.habil.sc.ing. Jānis Stabulnieks
(http://www.lza.lv/ZV/zv030500.htm)/
Pirmie darbi, kuros tiek minēta klāstera metode, ir radušies jau senākā vēsturē, taču lielākā daļa literatūras par klāstera metodi tika uzrakstīta 20.g.s. beigās.
Par klāstera metodes izstrādes impulsu kalpoja 1963.gadā publicētā grāmata, kuras - autori Roberts Sokels un Peters Snits. Pēc šīs grāmatas publikācijas literatūras apjoms par klāstera metodi ievērojami pieaudzis. Tam varētu būt 2 iemesli:
1) datorprogrammu strauja attīstība;
2) klāstera metodes atzīšana par galveno klasifikācijas metodi.
Līdz brīdim, kamēr nebija izgudroti un ieviesti praktiskā pielietošanā datori un liela apjoma informācija nemaz netika apstrādāta, klāstera metode vispār nebija pielietojama. Zinātne balstījās uz klasifikācijas metodēm.
Klasifikāciju veic iepriekš zināmam grupu skaitam, un klasifikācijas mērķis ir noskaidrot jauno novērojumu piederību kādai no šīm grupām. Šīs metodes priekšrocība ir tāda, ka tā darbojas pat tad, kad datu ir maz un netiek veikts normāls gadījumlielumu sadalījums, kā arī nav vajadzīgi citu statistisko analīžu klasisko metožu prasības. Klāstera analīzes tehnika ir primitīva tajā ziņā, ka parasti netiek izvirzīti pieņēmumi par grupu skaitu vai grupu struktūru. …