-
Jurjānu Andrejs
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Dzīves gājums | 4 | |
| Ģimene | 4 | |
| Bērnība, jaunība | 5 | |
| Brieduma gadi | 6 | |
| Kompozīcijas | 8 | |
| Folkloras darbība | 9 | |
| Simfoniskā mūzika | 10 | |
| Elēģiskais koncerts | 11 | |
| Tautasdziesmu apdares | 12 | |
| Pūt vējiņi | 13 | |
| Kantāte ‘’Tēvijai’’ | 14 | |
| Jurjānu Andreja skaņdarbu saraksts | 15 | |
| Izmantotā literatūra | 17 | |
| Pielikums | 18 |
Jurjānu Andrejs ir pirmo simfonisko darbu autors latviešu mūzikā. Viņa kompozīcijas9 kopskaitā 14) apliecina, ka viņam piemitusi spilgta orķestra kolorīta izjūta un spēja simfoniski domāt. ‘’Jurjāns parāda savos pirmajos darbos tik nešaubīgu, instinktīvu orķestra saprašanu, ka līdz ar pašu pirmo mēģinājumu šinī žanrā viņš ir jāatzīst par Jurjānu Dieva dotu orķestra komponistu,’’ rakstīja Emīls Dārziņš.
Pirmais Jurjānu Andreja darbs simfoniskajam orķestrim bija ‘’Dziesmu svētku maršs’’, kuru atskaņoja trešajos Vispārējos dziesmu svētkos (18880. Tam sekoja svīta ‘’latvju dejas’’, elēģiskais koncerts čellam ar orķestri u.c. Gandrīz visos savos simfoniskajos darbos Jurjānu Andrejs ir izmantoji tautasdziesmu melodijas.
Simfonikso darbu skaita ziņā nav daudz, taču to nozīme ir milzīga, jo tie bija pirmie latviešu mūzikā un jūtami ietekmēja mūsu simfoniskās mūzikas attīstību.
Mākslinieciski visnozīmīgākais darbs ir orķestra svīta ‘’Latvju dejas’’. Tas ir četru deju cikls. Katras daļas pamatā ir Jurjāna paša savāktās un pierakstītās tautas deju un dziesmu melodijas. Vienkāršās lauku dejas ieguvušas krāšņu orķestrālu ietērpu. No mazajām, necilajām melodijām izaugušas plašas, līksmas tautas dzīves ainas. Cikla pirmā daļa saucas ‘’jandāls’’. Te iekļauto tautas dejas melodiju jurjāns dzirdējis no sava tēva.
…
Jurjānu Andrejs- viens no latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējiem, dzimis Vidzemē, zemnieku ģimenē. 1875. Gadā Jurjāns iestājās Pēterburgas konservatorijā, krievu klasiskās mūzikas ietekmē drīz uzsāka aktīvu komponista un folklorista darbu. 1880.gadā Jurjāns beidza L. Homiliusa ērģeļu, 1881.gadā- N. Rimska- Korsakova kompozīcijas un 1882, gadā Fr.Homiluisa mežraga klasi. Pēc konservatorijas beigšanas līdz 1916 .gadam A.Jurjāns vadīja Charkovas mūzikas skolā teorijas, mežraga un kora dziedāšanas klases. Kaut arī A.Jurjāns strādāja tālu no dzimtenes, no savas tautas viņš nebija atrauts. Jurjāns bija viens no aktīvākajiem trešo (1888), ceturto (1895) un piekto (1910) Dziesmusvētku organizatoriem un mākslinieciskajiem vadītājiem. Andrejs Jurjāns daudz darbojās kā atskaņotājs, mākslinieks, ērģelnieks, mažradznieks un diriģents, nozīmīga bija viņa organizētā brāļu Jurjānu mežraga kvarteta darbība, jau studiju gados A. Jurjāns interesējās par latviešu tautasdziesmu. 1880. Gados Jurjāns noorganizēja plašu folkloras vācēju tīklu. Un savākto materiālu pamatā Jurjāns publicēja pirmos zinātniskos pētījumus par latviešu tautasdziesmu melodijām. Optimisms ir viena no svarīgākajām A.Jurjāna mākslas īpašībām. Viņa kompozīciju vienkāršā, sirsnīgā melodija, nesamākslotā hamonija cieši saaugusi ar latviešu tautas mūziku.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
