Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Glezniecība Latvijā 19., 20.gadsimtā', 1.
  • Referāts 'Glezniecība Latvijā 19., 20.gadsimtā', 2.
  • Referāts 'Glezniecība Latvijā 19., 20.gadsimtā', 3.
  • Referāts 'Glezniecība Latvijā 19., 20.gadsimtā', 4.
  • Referāts 'Glezniecība Latvijā 19., 20.gadsimtā', 5.
  • Referāts 'Glezniecība Latvijā 19., 20.gadsimtā', 6.
  • Referāts 'Glezniecība Latvijā 19., 20.gadsimtā', 7.
  • Referāts 'Glezniecība Latvijā 19., 20.gadsimtā', 8.
  • Referāts 'Glezniecība Latvijā 19., 20.gadsimtā', 9.
  • Referāts 'Glezniecība Latvijā 19., 20.gadsimtā', 10.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Jūlijs Feders    4
  Jānis Rozentāls    5
  Kārlis Hūns    6
  Vilhelms Purvītis    7
  Jūgendstils    8
  Nobeigums    9
  Izmantotā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

Es šo tēmu izvēlējos, jo mani piesaista glezniecība. Es gribēju uzzināt kaut ko jaunu par senajiem latviešu gleznotājiem. Es gribēju zināt ar ko viņi atšķīrās no pārējiem latviešu gleznotājiem, kādas skolas viņi ir beiguši, kur ir strādājuši un arī par viņu ģimenēm. Gleznotāji un arhitekti varēja pielietot jūgendstilu. Es gribēju uzzināt, kas tas ir pa stilu un ar ko tas atšķiras no pārējiem mākslas stiliem.
Jūlijs Feders bija spilgtākais ainavas žanra pārstāvis Latvijas mākslā. Feders studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kā arī Diseldorfas Mākslas akadēmijā. 70-to gadu sākumā viņš aktīvi izkopa savu meistarību; šajā laikā viņa darbos dominēja romantisma ietekmes, dramatisks dabas tēlojums ("Pēc vētras"), ziemeļnieciski skati, lai arī vēlāk reālisma ietekmē viņa ainavas kļuva krāsās gaišākas un motīvos ikdienišķākas. Pēcāk viņš devās uz Ukrainu, kur 10 gadus nostrādāja par zīmēšanas skolotāju. Pēc Ukrainas dabas studijām radies arī viens no viņa populārākajiem darbiem – "Kapsēta". Vēlāk Feders pārcēlās uz Pēterburgu, kur satuvinājās ar jauno latviešu mākslinieku paaudzi – Purvīti, Rozentālu, Valteru un citiem. Darbojās latviešu mākslinieku apvienībā "Rūķis". Šajā laika pastiprinājās viņa interese par nacionālo ainavu ("Gaujas leja" u.c.). Gadsimta beigās Feders uzgleznoja lielu skaitu dabas studiju ("Ceļš Līgatnē", "Siguldas pils dīķis" utt.). Viņam bija arī industriālas ainavas. Pārsvarā viņu tomēr saistīja liriskas noskaņas. Atsevišķos studiju gleznojumos viņš sasniedzis lielu formas lakonismu, noskaņas un tonalitātes smalkumu, zīmējuma vieglumu, izteiksmīgumu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants