Savā darbā par Latvijas pirmās brīvvalsts laiku uzskatu periodu no 1.Saeimas sanākšanas 7.11.1922 līdz 1940.gada 17.jūnijam, kad Latviju okupēja PSRS karaspēks. Latvijas Republikas augstākā amatpersona ir Valsts Prezidents.
Apskatāmajā laika posmā Latviju ir pārvaldījuši 4 prezidenti: 3 Saeimas vēlēti- Jānis Čakste, Gustavs Zemgals un Alberts Kviesis- un Kārlis Ulmanis, kurš veica apvērsumu un būtībā pats sevi iecēla par prezidentu.
Jānis Čakste pārstāv ticību kaujas laukos un diplomātiskajās cīņās izkarotajai neatkarībai, Gustavs Zemgals- partiju kompromisu meklējumus, Alberts Kviesis- ekonomiskās un parlamentāras krīzes laikmetu, Kārlis Ulmanis saistās ar centieniem panākt saimniecisku uzplaukumu un nacionālo vienotību1.
Pirmais Latvijas Valsts prezidents- bezpartejiskais Jānis Čakste- pildīja savus pienākumus 1922.- 1927.gadā- laikā, kad Latvija kā valsts bija tikko izveidojusies un pasaules sabiedrība uz Latviju lūkojās ar īpašu interesi, vērojot, ko tā izvēlēsies par galvenajiem uzdevumiem un kā pirmo reizi pati tiks galā ar valsts pārvaldi. Kā atzīmējis Teodors Zeiferts: “Čakstes persona deva pirmo konkrēto jēdzienu par latviešiem, pēc tās ārzemju diplomāti vēroja latviešu īpašības, raksturu”2. …
