Romāns – izteikti modernistisks, vērojama atkāpšanās no tieša realitātes attēlojuma, mimēzes. Ilze Šķipsna prozā vēlējusies atteikties no tradicionālā un, eksperimentējot ar formu, centusies tēlot moderno, sašķelto cilvēka personību, trimdā izdzīto, „zaudētās paradīzes” motīvu. Tam viņa izvēlējusies apziņas plūsmu, no kā izriet tas, ka vēstījumu veido varoņu iekšējās pārdomas, monologi ar sevi, asociācijas, atmiņas. Tādēļ sižets nav spraigi attīstīts, pārējie romāna tēli nav spilgti portretēti – saturu mazāk veido ārējās pasaules iedarbība, vairāk – varoņu iekšējā, garīgā darbība. Izvēlētā koncepcija romānam stilistiski liek būt sarežģītām, sākumā grūti uztvert, izprast minēto tēlu savstarpējos sakarus, nojaust par to pagātni utt. …
