Daudzu autoru darbos varoņi paši izvēlas savu ceļu, kā dzīvot. Kā piemērus minēšu tādu autoru darbu kā Brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laikus”, kur Liena mīlestības dēļ ceļas pretī savai audžumātei, kad tā liedz viņai laimi un dodas Kasparam līdzi svešumā. Liena, mīlestības vārdā, atsakās no nodrošinātas dzīves, bagātības. Viņu salauž Kaspara nāve, ļaužu izsmiekls un cietsirdība, izstumšana no cilvēku vidus, līdz Liena aiziet bojā. Līdzīgs Lienas liktenim ir Blaumaņa darba „Purva bridējs” varones Kristīnes liktenis. Kristīne atsakās no bagātā Akmentiņa, kaut arī saprot, ka kopdzīve ar Edgaru nebūs viegla. Blaumaņa novelē „Salna pavasarī” jauna kalpu meita Liene iziet par sievu pie bagāta veca vīra, cerēdama iemantot vieglākas dienas. No jaunākiem autoriem kā piemēru var minēt Evu Rubeni un viņas darbu „Trīs dienas brīvībā”, kur viņas varone paliek dzīvot viena dzīvoklī, kurš ir nolaists, taču viņa necenšas neko darīt, lai mainītu savu dzīvi. Taču vislabāk man patika Elīnas Zālītes romāns „Agrā rūsa.”
E.Zālītes romāns „Agrā rūsa” ir sarakstīts dienasgrāmatas veidā, kuru varone ir veltījusi savai meitai. …
