Nenoliedzami 1905. gada revolūcija latviešu tautai nesa zaudējumus, kas ir neizbēgami revolūcijas apstākļos. Tomēr ir pamats uzskatīt, ka ticības, pulcēšanās brīvības un iespējas brīvi publicēt dažādus viedokļus un brīvi izteikties par sabiedrībā notiekošo, deva neatsveramu stimulu tālākajai sabiedrības attīstībai un saimnieciskās dzīves uzlabošanai.
Tirdzniecības pieaugums, rūpniecības attīstība, ne tikai sekmēja sabiedrība turības pieaugumu, bet deva lielākas iespējas izglītoties, pulcēties dažādās biedrībās, paust viedokļus par ekonomiskiem un politiskiem jautājumiem.
Pati revolūcija ir politisks process, taču tas ir stihisks un vairāk emocionāls nekā racionāls, taču tā radītās sekas un radītie procesi veidoja labu pamatu dažādu politisko kustību attīstībai. Piedalīšanās Valsts domes vēlēšanās bija tikai pirmie soļi politikas procesā. Lai gan tos nevar uzskatīt par veiksmīgiem, tomēr tas bija pierādījums tam, ka tautai cīnoties par savām tiesībām ir iespējas sasniegt zināmas tiesības. Tādejādi 1905. gada revolūcija deva lielākus ieguvumus nekā zaudējumus, kas pietiekami labi atspoguļojās vēlākajā Latvijas laiku vēsturē – dibinot neatkarīgu Latvijas valsti.
…
