Nacisms
Pēckara gadi bija labvēlīgi dažādu radikāli noskaņotu grupu darbībai Vācijā.Pēckara valdības, kuras tika izveidotas demokrātisku vēlēšanu rezultātā bija nepopulāras. Atbildību par smago stāvokli pēckara Vācijā uzvēla jaunievēlētajiem līderem.Vispopulārākā nacionālistu organizācija bija Nacionālistiskā vācu strādnieku partija. Par tās līderi kļuva Adolfs Hitlers, vīrs bez vidējās izglītības un ar labām oratora spējām. Par nacisma galveno centru bija Minhene un visa Bavārijas pavalsts. 30.g. Hitlers saņēma lielu atbalstu no rūpnieku puses, pēc tam, kad vēlēšanās viņa partija bija kļuvusi par otru lielāko un ietekmīgāko partiju. 1933.g.30janvārī Hitlers kļuva par Vācijas reihskancleru. Tagad nacistu galvenais mērķis bija pārveidot valsti par vienas partijas diktatūru. Sākot ar 1935.g. antisemītisms kļuva par officiālu valsts politiku.
Staļinisms
Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretārs Josifs Staļins bija viens no svarīgākajiem cilvākiem valstī. Kad 1924.g. sākumā nomira Ļeņins, stāvokli valstī kontrolēja Staļins.Opozīcija J.Staļinam tika uztverta kā nodevība pret komunistu partiju un valsti. Staļins partijas un valsts amatos sāka nozīmēt cilvēkus, kuri bija viņam uzticīgi. Staļins pakļāva masu informācijas līdzekļus., tika slēgtas privātās tipogrāfijas. Prese pauda tikai partijs viedokli. Visus valsts sasniegumus piedēvēja Staļinam.20.g.2.p. Staļina autoritāte kļuva neapstrīdama. Padomju Savienībā tika pastiprināta terora sistēma. J.Staļins tiecās pēc absolūtās varas. Visi, kas nepiekrita Staļinam tika pasludīnāti par šķiras ienaidniekiem, un tika iznīcināti. Lai viss būtu ‘’likumīgi’’ izveidoja speciālas tiesas ‘’troikas’’.
…
