-
Modelēšanas pamatu kursa darbs
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 2. | Gadījuma lielumu sadalījumi | |
| 3. | Laika skaitīšana un notikumu plānošanas tabula | |
| 4. | Laika diagramma | |
| 5. | Izejas raksturojumu aprēķināšana |
6. Reālas sistēmas piemērs
Dotās sistēmas darbība ir līdzīga mašīnu mazgātuvei. K1 ir mašīnu mazgātuve, tajā var atrasties tikai viena mašīna vienlaicīgi. Ir 2 rindas kurās mašīnas stāv gaidot savu kārtu - R1 un R2. Parasti mašīnas nostājas rindā R1, jo tur ir vieglāk piebraukt, bet ja rinda R1 ir garāka par rindu R2, tad mašīnas nostājas rindā R2, bet ja rinda R2 ir garāka – tad rindā R - šī izvēle tiek izdarīta zarošanās punktā Z1. Ja apkalpotā mašīna ir no rindas R1, tad nākamā tiek apkalpota no rindas R2 un otrādi. Rindās ir neierobežots skaits vietu.
…
RTU Avotā A1 tiek ģenerēti pieprasījumi ar laika intervālu, ko nosaka sadalījums [1,4]. Parasti pieprasījums nonāk rindā R1. Bet gadījumā, ja rindas R1 garums ir lielāks par rindas R2 garumu, tad pieprasījums nonāk rindā R2. Rindās R1 un R2 ir neierobežots vietu skaits gaidīšanai. Ja kanālā K1 tiek pabeigta pieprasījuma apkalpošana, kas pienācis no rindas R1, tad nākošais tiks apkalpots pieprasījums no rindas R2. Ja kanālā K1 tiek pabeigta pieprasījuma apkalpošana, kas pienācis no rindas R2, tad nākošais tiks apkalpots pieprasījums no rindas R1. Ja izvēlētajā rindā pieprasījumu nav, tad kanālu K1 aizņem pirmais gaidošais pieprasījums no jebkuras rindas. Pieprasījuma apkalpošanas laiks kanālā K1 nosaka sadalījums [4,8]. Jāmodelē sistēmas darbs līdz momentam, kad beigsies piektā pieprasījuma apkalpošana kanālā K1. Jāaprēķina šādi izejas raksturojumi: • vidējais rindas R1 garums • vidējais rindas R2 garums • vidējais gaidīšanas laiks rindā R1 • vidējais gaidīšanas laiks rindā R2 • kanāla K1 noslodzes koeficients Dot reālas sistēmas, kuras darbība līdzīga jūsu modeļa darbībai, piemēru un grafisko attēlu.
