Pasaka "Par divām skaudīgām māsām"

Mūsdienās ļoti aktuāli ir izbraukšana uz ārzemēm, ja viss izdodas, tad dzīve iegūst labāku saturu, bet ļoti bieži rodas situācijas, ka uzticēšanās it kā pazīstamiem cilvēkiem noved pie dzīves pasliktināšanās, pat bezizejas. Tādēļ ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jāizvērtē situācijas un cilvēki ar kuriem sadarboties. Viens no variantiem kā pasargāt sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem ir informācijas ieguve. Informācija var būt visdažādākā no masu medijiem, skolās, augstskolās iegūtās zināšanas, tas viss pilnveido mūsu personības un palīdz izkļūt no nepatīkamām situācijām vai pat tajās nenonākt.
Pasaka stāsta par vairākām ģimenēm, to tradīcijām, saliedētību vai tieši otrādi sašķeltību. Lasot darbu, nonācu pie secinājuma, ka jebkuros laikos stipra sabiedrība un saliedētas tautas sākas no ģimenes un stipras ģimenes ir visu tautu pamats.
Pasakā „Par divām skaudīgām māsām” ir jaunākās māsas ģimene, kurā ietilpst arī vēl divas vecākās māsas un šī ģimene nav vienota, tādēļ ģimene tika izpostīta, dārznieka ģimene ar pieņemtajiem bērniem, kura dzīvoja laimīgi, tomēr cilvēks nav visuvarens un nedzīvo mūžīgi, tādēļ ģimenes locekļu skaits samazinājās, tomēr ģimene neizjuka, jo tā bija stipra un mīlestības pilna un trešā ģimene – sultānietes un sultāna ģimene bija stipra ģimene, tomēr vecāko māsu nekrietno rīcību dēļ, tā tika izpostīta, bet dzīve tomēr visu sagroza tā kā tam jābūt un ģimene atkal apvienojās nu jau kuplākā skaitā. Līdz ar sultāna un sultānietes ģimenes apvienošanos arī viņu tauta kļuva laimīgāka un spēcīgāka, jo, kā zināms, ja vadītājs, jeb kā šajā gadījumā valsts galva sultāns ir laimīgs un pašpietiekams, tad arī viņa padotie ir laimīgi un apmierināti ar apkārt notiekošo.
Izlasot šo pasaku nonācu pie secinājuma, ka labie darbi atmaksājas un sliktie dara ļaunumu tev pašam, kā arī to, ka labais vienmēr uzvar ļauno, lai gan uz realitāti to negribētu attiecināt, jo, manuprāt tā notiek tikai pasakās.
…