Kārlis Ulmanis ir veiksmīgi sekmējis latviskās kultūras, kā arī izglītības attīstību un izkopšanu. 1922. gada 18.jūnijā Ulmanis nodibināja Kultūras fondu, kultūras attīstību turpināja nodibinot Tēvzemes balvu, „Draudzīgo aicinājumu”, kā arī atbalstīja dažādus rakstniekus un māksliniekus. Tika sarakstīti spilgti jaundarbi, kā piemēram, Aleksandra Čaka „Mūžības skartie”, dažādi Viļa Lāča (pēc viņa romāna „Zvejnieku dēls” tika uzņemta skaņu filma) darbi, kā arī Aleksandra Grīna un citu autoru jaunrades. Kārļa Ulmaņa laikā norisinājās Devītie Latvijas Vispārējie dziesmu svētki (1938.gada 18. un 19.jūnijā), kuri bija visplašākie un kuplākie dziesmu svētki, kādi jebkad bija notikuši. Arī izglītība sāka attīstīties, tagad tā bija pieejama visiem Latvijas bērniem. Darbojās 4 augstskolas, tās audzēkņiem Ulmanis nodibināja Studiju fondu. Tika nodibināts Vēstures institūts. 1939.gadā Latvijā darbojās 2229 dažādas mācību iestādes, strādāja 13 357 skolotāji, un mācījās 288 000 audzēkņu.
Arī Latvija un Rīga mainīja savu „seju”, radās jaunas celtnes, laukumi, ielas, dārzi, skolas, slimnīcas, tilti. Rīgā tika uzbūvēts moderns tirgus, Tiesu pils, Finanšu ministrijas ēka, Kara muzejs, tika pabeigts Brīvības piemineklis un Brāļu kapu izbūve. Taču vislielākais celtniecības objekts, kas jāizceļ, ir Ķeguma HES spēkstacijas būve.
…
