| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Starptautisko privātās tiesības un tiesību kolīziju normas | 5 |
| 2. | Kolīziju tiesību raksturojums | 7 |
| 3. | Kolīziju normu sastāvs un galvenie norāžu veidi | 10 |
| 4. | Likumu kolīzijas atrisināšanas metodes | 13 |
| Secinājumi | 15 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 16 |
Palielinoties personu mobilitātei, darba un komercdarbības iespējām citās valstīs, pieaug tādas personu privāttiesiskās attiecības, kas saistītas ar ārvalsts elementu. Latvijā SPT nacionālais regulējums nav pietiekami attīstīts, kā arī nav pietiekami atbilstošs personu privāttiesisko interešu nodrošināšanai, palielinoties gan personu mobilitātei, darba, uzņēmējdarbības un komercdarbības iespējām ārvalstīs, pašreizējā laika aktualitātēm un nepieciešamībai saistībā ar pieaugošo ES un starptautisko tiesību normu ietekmi uz Latvijas nacionālo tiesību sistēmu. Tieši pēdējās desmitgadēs, lai nodrošinātu personu privāttiesiskajām interesēm atbilstošu regulējumu, SPT visā pasaulē ir ļoti izmainījušās. Tādējādi XX gadsimta otrajā pusē parādījās tendence izstrādāt un pieņemt speciālus SPT likumus, tajos ietverot gan likumu, gan piekritības kolīziju un pat ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanas normas (piemēram, Itālijā (1995), Kvebekā (1991), Šveicē (1987), Ungārijā (1979)). Arī Vācija jau divas reizes (1986. un 1999. gadā) ir veikusi diezgan lielas reformas sava Civillikuma Ievadā (EGBGB) attiecībā uz kolīziju normām. 2004. gada 16. jūlijā Beļģija pieņēma jaunu SPT likumu, kurā ir ietvertas gan likumu, gan piekritības kolīziju, gan arī – atsevišķās jomās – ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanas normas.
Tieši starptautiskās privāttiesības regulē starptautiskās attiecības starp privātpersonām ar ārvalsts elementa līdzdalību. …
Mūsdienu sabiedrībā, kad iespējams ir viss, aizvien biežāk ikdienā izjūtam nepieciešamību piemērot straptautiskās tiesību normas. Prakse liecina, ka ikviens Latvijas uzņēmējs kārto dažāda veida darījumus ar ārvalstu partneriem un aizvien beižāk notiek sadarbība starpvalstu līmenī. Šādi darījumi tiek kārtoti gan privātā, gan publiskā sektorā. Aizvien beižāk praksē tiek aizskarstas arī privātpersonu intereses strapvalstu līmenī. Tomēr, jāatzīmē, ka saskaņā ar normatīvo aktu regulējumu, ikvienam ir tiesības savas inetreses aizsargāt. Tad, kad privātpersona sāk aizsargā savas intereses, apstrīd dažādus aktus vai uzsāk tiesvedību satrapvalstu līmenī, praksē rodas problēmas, kuras valsts normatīvo aktu regulējumu piemērot. Tātad kā jau iepriekš tika norādīts, katrai personai ir tiesības uz savu interešu aizstāvību, neatkarīgi no tā, vai persona atrodas savā valstī, vai ārpus tās.
