Jēdziens politika ir ļoti plašs, tas aptver jebkuru patstāvīgi vadītu darbības veidu. Mēdz būt ārkārtīgi daudz dažādu politikas veidu, piemēram, banku valūtas politika, valsts bankas diskonta politika, arodbiedrību politiku streiku laikā, par pilsētas un ciemata draudzes skolas politika, biedrības vadības politika, pat gudras sievas politika, kura cenšas vadīt savu vīru.
Nevar definēt arī to kas socioloģiskajā skatījumā ir „politika” un „valsts”. Nav gandrīz neviena tāda uzdevuma, kuru politiska savienība nebūtu ņēmusi savās rokās, savukārt nav neviena uzdevuma par kuru varētu teikt, ka to vienmēr realizē kāda politiska savienība, patlaban valsts. Valsti socioloģiski var definēt tikai tad ja ņem vērā fizisku vardarbību, kura piemīt ikvienai politiskajai savienībai, tas ir specifisks valsts līdzeklis. Valsts būtībā pretendē uz leģitīmas fiziskās varas monopolu. Lai valsts pastāvētu, pārvaldītajiem cilvēkiem jāpakļaujas tai autoritātei, uz ko attiecīgajā laikā pretendē pārvaldošie. Ja būtu sociāls veidojums bez tāda līdzekļa kā fiziskā vara, tad tā nebūtu valsts, bet anarhija. Ir trīs iekšējie attaisnojumi, kundzības leģitimitātes pamatojumi.…
