Termins integrācija ir cēlies no latīņu vārda „integratio”, kas vēsturiski apzīmē atjaunošanu. Mūsdienās šo terminu daudzkārt lietojam sakarībā ar integrāciju kā procesu, piemēram, Eiropas integrācija, tādējādi apzīmējot veselu objektu, šajā gadījumā, lielvalstu apvienošanu vienā veselumā, sistēmā, organizācijā, kur pastāv saimnieciskās dzīves internacionalizācijas formas: brīva tirdzniecība starp dalībvalstīm, muitu savienība u.c.
Eiropas integrācija, kāda tā ir saprotama mūsdienās, vēsturiski tiek datēta ar 1945. gadu, kad tikko bija beidzies 2.pasaules karš un kad bija mainījusies pasaules valstu ekonomiskā un politiskā sistēma. Jāpiebilst, ka kara laikā apvienotas Eiropas ideja tika piesaukta ar mērķi stimulēt kaujas garu, tomēr zem šiem izteicieniem neslēpās nopietni nodomi, jo pirmajos pēckara gados Rietumu valdību pārstāvji, pretstatā intelektuālajām aprindām, nenodarbojās ar apvienošanās iecerēm. Iedzīvotājos gan mājoja pārliecība, ka līdz ar Eiropas mēroga federācijas izveidošanu, tiktu novērsti jauna kara draudi.
Pēc kara noslēguma visas Eiropas valstis bija nonākušas neierastā stāvoklī, jo par to likteņiem lēma divas lielvaras ārpus Eiropas: PSRS un Savienotās Valstis.…
