Izvēlējos fragmentu no M. Prusta „Zudušo laiku meklējot” 3. grāmatas „Germantu lokā” (M. Prusts. Germantu lokā.-Rīga: Daugava, 2002, 72.- 76. lpp.).
Manis izvēlētajā fragmentā vēstītājs neatklājas, tas ir kāds „es”. Tātad autora veidotais vēstījums ir vienskaitļa 1. personas formā. Tādejādi darba saturs kļūst subjektīvāks, asociatīvās plūsmas romānā šķiet personīgākas.
Fragmenta vēstījums sākas ar īslaicīgu šķiršanos no drauga, kad draugs, vārdā Senlū, dodas pārmīt dažus vārdus ar komandieri, savukārt „es” dodas uz Senlū istabu, kura atrodas turpat kazarmās. „Es” brīdi aizkavējas pie istabas durvīm, jo šķietas sadzirdējis rosību telpā, taču ieejot atklāja, ka skaņas, ko dzirdējis aiz durvīm, rada kamīnā iekurtā uguns. Pēc telpas aplūkošanas, „es” sadzird pulksteņa tikšķus. Ieraudzījis tikšķošo pulksteni, sākas „es” asociāciju plūsma par tēmu „es redzēju, un trokšņa vairs nebija”.…
