Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.11.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Ziņojumu izstrāde katrai mērķa auditorijai', 1.
  • Konspekts 'Ziņojumu izstrāde katrai mērķa auditorijai', 2.
  • Konspekts 'Ziņojumu izstrāde katrai mērķa auditorijai', 3.
  • Konspekts 'Ziņojumu izstrāde katrai mērķa auditorijai', 4.
  • Konspekts 'Ziņojumu izstrāde katrai mērķa auditorijai', 5.
  • Konspekts 'Ziņojumu izstrāde katrai mērķa auditorijai', 6.
  • Konspekts 'Ziņojumu izstrāde katrai mērķa auditorijai', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Komunikācija ar uzņēmuma mērķgrupām ir svarīgākā panākumu atslēga, protams, iemesls tam ir skaidrs, veiksmīga komunikācija palīdz sasniegt mērķus. D. Herbsts sabiedrisko attiecību mērķgrupas definē kā: „Personas un grupas, kurām ir liela nozīme uzņēmuma mērķu sasniegšanā.”1 Taču saskaņā ar ASV teorētiķiem mērķauditorija ir “segmentācijas rezultātā identificēta patērētāju grupa, kura ir vispiemērotākā izvērtējot virkni kritērijus – apjomu, attīstības iespējas, ienesīgumu, konkurenci, un atbilst organizācijas mērķiem un resursiem”, pēc manām domām, vadoties tikai no vairāku teorētiķu viedokļa ir iespējams izveidot perfekto defenīciju mērķgrupai, iekļaujt sevī visus svarīgos instrumentus. Visas šīs definīcijas ir par to, ka mērķauditorija ir personu loks vai grupa, kurām, ir līdzīgas intereses un vajadzības, finansiālais stāvoklis vai ienesīgums, un, vissvarīgākais, ka šis personu loks ir izrādījis jebkādu interesi par konkrētu produktu vai pakalpojumu. Tātad šis personu loks ir tas, ar kuru var veidoties visefektīvākā mijiedarbība. Sīkāk sadalot, šeit ietilpst tādas grupas kā: uzņēmuma darbinieki un vadība, klienti, akcionāri, darījuma partneri, žurnālisti, iedzīvotāji un citi.…

Atlants