Augstākā tiesas norādījusi, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas lēmuma pamatojums nozīmē, ka lēmumā personai saprotamā veidā jābūt norādītiem gan medicīniskajiem kritērijiem (orgānu sistēmu funkciju traucējumi), gan sociālajiem kritērijiem (fizisko vai psihisko spēju ierobežojumi), kā arī jānovērtē personas spēju ierobežojumu pakāpe atkarībā no tās darba spēju ierobežojuma (persona nav spējīga strādāt, lai saņemtu darba ienākumus, vai arī tas ir iespējams, ievērojot noteiktus darba apstākļus un darba režīmu.14
Tas nozīmē, ka jēdziena “invaliditāte” piemērošana atbilstoši ES kopējai izpratnei, tostarp attiecībā uz slimošanas neiekļaušanu tā saturā un termina “ilgstošs” pareiza interpretāciju, ir Valsts komisijas kompetencē, ievērojot tās darbību regulējošos normatīvos aktus. Invaliditātes (arī prognozējamas) un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijus un termiņus, kā arī kārtību, kādā Valsts komisija veic ekspertīzi un nosaka invaliditāti (arī prognozējamu) un darbspēju zaudējumu, nosaka 2014.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.805 “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību”.
No minētajiem Ministru kabineta noteikumiem izriet, ka kā pamats invaliditātes noteikšanai var būt dažādas slimības, un pat lēmumā kā invaliditātes cēlonis tiek norādīts– "slimība" (ar izņēmumiem).15 Tas var radīt iespaidu par neatbilstību Tiesas secinājumam, ka jēdzienu “invaliditāte” un “slimība” jēga ir atšķirīga, un “slimība” neietilpst kopējā aizsardzības sistēmā. Tomēr …
