Karsts - tas ir neparasts ģeoloģisks process.
Vārds karsts cēlies no apvidus nosaukuma (Kras) Slovēnijā. Tur šī procesa izpausmes savas intensitātes dēļ kļuvušas par klasisku piemēru. Kopš 19. gadsimta slovēņu vārda Kras (itāliski Carso) vāciskā versija karst tiek lietota daudzās pasaules valodās.
Par karstu ģeologi sauc iežu šķīdināšanu un tukšumu veidošanos iežos, kad pazemes vai virszemes ūdeņi aiznes izšķīdušo materiālu (skat. 1. att.).
Lai veidotas karsta procesi ir nepieciešami divi komponenti:
šķīstošs, ūdenscaurlaidīgs iezis (ģipsis, kaļķakmens, dolomīts, marmors un tml.);
ūdens plūsma, kura spēj nenogurstoši strāvot, šķīdinot iežus.
Ūdenim izskalojot iežus, pazemē veidojas tukšumi - piltuves, vagas, kanāli, dobumi, plaisas. Tiem pakāpeniski palielinoties, pienāk diena, kad zemes virsējie slāņi, zaudējuši zem sevis pamatu, iebrūk tukšumā. Tā izveidojas krāteris jeb kritene - uzskatāma liecība tam, ka pazemē «strādā» karsts. Karsta procesi noris vairākus desmitus metru dziļi pazemē. Kriteņu dziļums dažviet var pārsniegt 10 metrus.…
