1948.gada oktobrī Šēfers pirmoreiz publiski pārraidīja savu pirmo skaņdarbu Etude aux chemins de Fer (Dzelceļa izpēte) Francijas Radio viļņos, kas bija daļa no 5 skaņdarbu sērijas ar nosaukumu „Etudes aux bruits” (Trokšņu izpēte), kuru atskaņojumi radio sekoja pēc tam. Šie bija pirmie musique concrète skaņdarbi. Lai gan publikas reakcija variēja no komiskas nesapratnes līdz pat patiesiem apvainojumiem, daudzi komponisti ieinteresējās – starp tiem Pjērs Anrī, Luks Ferrarī (Luc Ferrari) un Iannis Xenakis (arī Olivjē Mesiāns ar studentiem Karlheinz Stockhausen un Pierre Boulez viesojās pie Šēfera).
Musique concrète – skaņas no dabas, konkrētas skaņas no reālās pasaules, kas pretstatītas tonālās mūzikas ‘muzikālajiem objektiem’, kuras avots ir cilvēka prāta abstrakcijas.
Pārējie skaņdarbi sērijā „Etudes aux bruits”:
Etude aux tourniquets ksilofonam, zvaniem, svilpjošiem rotaļu vilciņiem;
Etude aux piano I un II - abos izmantoti Pjēra Bulēza speciāli Šēferam ierakstīti klavieru materiāli;
Etude aux casseroles – izmantojot virpuļojoša kastroļu vāka, laivu skaņas, cilvēku balsis un citus instrumentus.
Jāņem vērā, ka šie skaņdarbi tika komponēti, izmantojot tikai plašu atskaņotāja tehnoloģiju. Tas bija 1948.gads un magnetofonu vēl nelietoja ikdienā. Skaņdarbi tika veidoti un ‘izpušķoti’ , izmantojot četrus plašu atskaņotājus, četru kanālu miksēšanas iekārtu, mikrofonus, audio filtrus, pārnēsājamu ierakstīšanas komplektu, atbalss istabu u.c. …
