| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Etioloģija | 3 | |
| Gripas vīrus mainība | 5 | |
| Gripas vīrusa izplatīšanās | 6 | |
| Gripas pandēmijas | 6 | |
| Gripas saslimstība Latvijā | 8 | |
| Klīniskā aina | 8 | |
| Komplikācijas | 9 | |
| Diagnostika | 10 | |
| Ārstēšana | 10 | |
| Prognoze | 11 | |
| Profilakse | 11 | |
| Gripas izraisītie ekonomiskie zaudējumi | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 14 |
Etioloģija
Gripu izraisa gripas vīrusi:
1) visbiežāk A gripas vīrusi,
2) retāk- B vai
3) C gripas vīrusi.
Gripas vīrus pieder pie ortomiksovīrusu dzimtas. Gripas vīruss ir lodveidīgs, tā diametrs sasniedz 80- 100 nm (vidēja izmēra) un satur apvalku. Atkarībā no gripas vīrusa galveno antigēnu atšķirībām izšķir trīs vīrusa tipus- A, B un C.
A tipa gripai ir divi cilvēkiem nozīmīgi apakštipi: A(H3N2) un A(H1N1); A(H3N2) tipa gripu pašreiz visbiežāk saista ar lielāko daļu nāves gadījumu.
Gripas vīrusa apvalkā ir divējādi dzelkšņi (antigēni):
a) sēņveidīgie, kam piemīt neiraminidāzes (N) aktivitāte; ar N gripas vīrus šķīdina elpceļu epitēlija virsmu klājošo gļotu aizsargslāni; N ir 9 apakštipi;
b) nūjiņveidīgie, kam piemīt hemaglutinīna (H) aktivitāte; ar H gripas vīrus piestiprinās pie elpceļu epitēlija receptora (šūnas membrānas mukoproteīna molekulas); H ir 15 apakštipi.
…
