Dzejoļu krājuma nosaukums jau atklāj, ka tajā ir apkopotas I.Ziedonim tuvās trioletas, kam raksturīga noteikta, nemainīga kompozīcijas uzbūve un rindu skaits (trioletās parasti ir astoņas rindas, no kurām otrā ir vienāda/līdzīga ar pēdējo, bet pirmā ar ceturto un pirmspēdējo), tomēr tas nespēj apslāpēt autora domu plūsmu, bet tieši otrādi – ”sakoncentrē” to un tādejādi pastiprina. Grāmatas priekšvārdā Jānis Rokpelnis atklāj, ka trioletas ir radniecīgas ar mūsu tautasdziesmām, jo abām ir stingra struktūra, lakonisms, bet pats svarīgākais – ”spēja ietvert visraibāko satvaru (saturu) – no debesīm līdz zemes dzīlēm”. Arī viss dzejoļu krājums izceļas ar savu daiļskanību un ar aptverto domu un izjūtu daudzpusību.…
