Intubācija
Intubācija tiek izdarīta brīvu elpceļu nodrošināšānai, nodrošina pievienošanu respirātoram, aizsargā pret kuņģa satura, asins un sekrētu aspirāciju.
Visbiežāk intubācija notiek caur muti, retāk, pastāvot speciālām indikācijām, caur degunu.
Intubācijas zondes ievadīšana trahejā notiek ar laringoskopa palīdzību tiešā redzes kontrolē.
Atsevišķiem pacientiem (piem., ja paredzēta ilgstoša ventilācija) tiešas trahejas intubācijas vietā veic traheostomiju.
Anestēziju un intubāciju nekad nedrīkst uzsākt bez asistenta!!!
Indikācijas intubācijai
Operācijas ilgākas par 30 min.
Paaugstināts aspirācijas risks, piem., pacientiem, kam nav tukšs kuņģis vai grūtniecēm un pacientiem ar zarnu trakta oklūziju.
Tādu preparātu lietošana, kas nomāc elpošanu vai nepieciešama miorelaksantu lietošana.
Pēcoperācijas periodā nepieciešama ventilācija (iespējams nepieciešama nazotraheāla intubācija).
Operācijas kakla un galvas līmenī.
Sevišķas pozīcijas: piem., pozīcija uz vēdera vai sāniem.
Palīglīdzekļi caurlaidības nodrošināšānai:
Orofaringeālie gaisa vadi;
Nazofaringeālie gaisa vadi;
Endotrageālā intubācija;
Kombinētā barības vada – trahejas caurule (combitube);
Laringeālā maska;
Krikotireotomija;
Transtraheālā katetra ievadīšana.
…
