Francijā 18. gs. beigās bija izveidojusies situācija, kas liecināja par krīzi valstī un sabiedrībā. Tā pirmkārt izpaudās visu triju kārtu nepamierinātībā ar pastāvošo sabiedrisko iekārtu. Augstākā kārta Francijas sabiedrībā bija garīdzniecība (0,5%), otrā kārta – aristokrāti (1,5%) un trešā kārta – 98% Francijas iedzīvotāju. Pirmā un otrā kārta bija atbrīvotas no nodokļiem, to pārstāvji varēja ieņemt amatus valsts pārvaldē, galmā, armijā un baznīcā. Viss nodokļu samgus gūlās uz trešās kārtas pārtsāvju pleciem. Kopš absolūtisma nostiprināšanās pirma un otra kārta zaudēja lielu daļu savu pienākumu, jo valsts pārvalde tika centralizēta un izveidota vienota armija.…
