-
Policijas darbinieks ārpus darba laika
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Policista tēls sabiedrībā | 4 |
| 2. | Policijas darbinieka uzvedības normas | 6 |
| 3. | Izplatītākās ētiskās problēmas ārpus darba laika | 9 |
| Nobeigums | 11 | |
| Izmantoto avotu saraksts | 12 |
Nobeigums
Referātu nobeidzot autors ir izdarījis sekojošus secinājumus:
1. Policijas darbinieks ir publisko tiesību subjekts, no brīža, kad ir devis policista zvērestu, neatkarīgi no viņa atrašanās vietas un laika. Policijas darbinieks ir publisko tiesību subjekts, kurai ir nepieciešams būt par priekšzīmības etalonu.
2. Valsts policijas darbinieka pienākums ir uzturēt civildienesta labo slavu, un atturēties no darbībām, kas varētu diskreditēt civildienestu gan darba laikā, gan pēc tā.
3. Policijas darbiniekam ārpus darba laika ir jārūpējas, lai viņa uzvedība, rīcība un izskats neapkaunotu visu tiesībaizsardzības sistēmu, tai skaitā- Valsts policiju.
4. Policijas darbinieks atstājot savu darba vietu nepārstāj būt policijas darbinieks. Savā brīvajā laikā policijas darbinieks sniedz palīdzību apdraudētajām personām, ja ir kļuvis par liecinieku apdraudējumam, vai negadījumam/nelaimes gadījumam, kā arī ziņo par likumpārkāpumiem, vai nepieļauj to. Jāizvērtē sava amata pilnvaras, savas fizikās iespējas un tehniskās iespējas.
5. Atrodoties atpūtas pasākumos ārpus sava darba laika, policijas darbinieka uzvedībai jābūt nevainojamai: nelietot rupjus vārdus un žestus, nepiedzerties, nebūt agresīvam, nevīžīgam.
6. Policijas darbinieka pienākums ir rīkoties objektīvi, bez personiskās ieinteresētības, t.i., nepiešķirot nevienam īpašas labvēlības statusu, bez īpašas labvēlības attieksmē pret kādu un bez nepamatotas iedzīvotāju vai to grupu diskriminēšanas.
7. Par neētisku rīcību var tikt uzskatīta ne tikai rīcība, kura neatbilst policijas darba profesionālajai ētikai, bet arī bezdarbība gadījumos, kad tiek pārkāptas sabiedriskās kārtības normas, vai tiek izdarīts likumpārkāpums.
…
Plašsaziņas līdzekļos nereti izskan ziņas, kurās tiek vēstīts sabiedrībai par policijas darbinieku kļūdām pildot amata pienākumus, vai pat neētiskām un kriminālām darbībām. Retāk par labajiem darbiem, panākumiem. Mediji ir orientēti uz sensācijām, tāpēc burtiski „medī” šīs negatīvās ziņas. Bieži vien šos labos darbus un lieliskos panākumus spēj aizēnot sīki, neētiski notikumi, kuri nebūt nav izplatīti un ievērojami policijas darbinieka ikdienā. Piemēram, kāds noskatījies, ka policists pa ceļam uz darbavietu aizved savu bērnu līdz skolai, steidzas ziņot internetā par policista dienesta auto ļaunprātīgu izmantošanu personiskām vajadzībām. Tālāk šī ziņa tiek „apaudzēta” ar negatīvi noskaņotu cilvēku komentāriem, kā rezultātā cieš policijas tēls. Sabiedrība aizmirst, ka policists arī ir cilvēks un sabiedrības loceklis, kam ir tiesības uz normālu dzīves kvalitāti. Protams, ja policists vestu savu bērnu uz skolu ignorējot darba pienākumus, tad tas nebūtu pieļaujami, bet gadījumos, kad tas netraucē tos pildīt- to varētu uzskatīt kā vienkāršu cilvēcisku rīcību. Valsts policijas darbinieka profesionālās ētikas un uzvedības kodeksa 2. pants nosaka, ka Valsts policijas darbinieks, pildot dienesta pienākumus, kā arī ārpus dienesta vietas un laika ievēro Ētikas kodeksā noteiktos pamatprincipus. Situācijās, kuras nav minētas Ētikas kodeksā, rīkojas saskaņā ar vispārpieņemtajām uzvedības normām. Tas protams, policijas darbiniekam uzliek par pienākumu būt par cilvēku ar priekšzīmīgu uzvedību. Policijas darbiniekam ārpus darba laika ir jārūpējas, lai viņa uzvedība, rīcība un izskats neapkaunotu visu tiesībaizsardzības sistēmu, tai skaitā- Valsts policiju. Ikdienā policijas darbiekiem tiek pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība, vairāk nekā citu profesiju pārstāvjiem. Tāda pati uzmanība tiek pievēŗsta arī skolotājiem, mācītājiem, tiesnešiem, tiem profesiju pārstāvjiem, kuri nodarbojas ar sabiedrības locekļu audzināšanu, garīgo stiprināšanu un morālo atbalstu, kā arī ar sabiedrisko uzvedības normu ievērošanas kontroli, uzraudzību un pārkāpumu sodīšanu. Kopš brīža, kad policists ir devis policista zvērestu, tas kļūst par publisku personu. Cilvēku sabiedrība sagaida, ka šo profesiju pārstāvji demonstrēs piemēŗu nevainojamai reputācijai un uzvedībai. Katrs policijas darbinieks reprezentē valsts tiesībaizsargājošās iestādes kopumā. Policijas darbiniekiem nav pieļaujams radīt sliktu slavu un sliktu uzskatu kopumu par valsts tiesībaizsargājošajām iestādēm. To nevar attaisnot ar darbinieka slikto garastāvokli, vai citu
Darbā ir gramatikas kļūdas.
