Vārds ”reliģija” cēlies no latīņu „religio”, tas nozīmē pienākums. Reliģijas pieņemšana , ka tās sekotāji dzīvo un uzvedas pēc īpašiem noteikumiem.
Mūsu sabiedrība pagaidām vēl dzīvo reliģiski vienveidīgā pasaulē, kurā dominē kristietība, kādā konfesionālā formā. Attīstītā rietumu sabiedrība atšķiras ar ievērojami lielāku reliģisko dažādību. Turklāt pasaule ir ļoti sarukusi, ja salīdzinām to ar pagājušo gadsimtu. Vairāku stundu laikā mēs varam nonākt attālos Āzijas vai Āfrikas reģionos. Kamēr esam tūristi, pietiek ar agrāk neredzētas reliģijas novēršanos no tās. Bet aizvien biežāk mēs nonākam ar svešu tautu un reliģiju pārstāvjiem ilgā darba vai sadzīves kontaktā, un tad gribot vai negribot esam spiesti ņemt vērā svešo reliģisko uzvedību un paražas.
Presē, radio un televīzijā ir sākusi plaši diskutēt ar Baznīcu par visai sabiedrībai būtiskajiem jautājumiem, piemēram, par abortiem, cilvēka klonēšanu vai brīvprātīgu aiziešanu no dzīves- eitanāziju. Vai visas reliģijas noraida manipulēšanu ar dzīvību? Kāpēc vācu nacistu vai japāņu kara laikā ”medicīniskos” eksperimentus ar cilvēkiem tā laika sabiedrība nosodīja, bet līdzīgus eksperimentus mūsdienās atbalsta? Bieži vien cilvēki paši nezina, kāpēc viņi kaut ko vienu pieņem, bet citu noraida. Ja viņi labāk pārzinātu savas reliģijas vēsturi, viņi labāk pazītu paši sevi un to vidi, kurā viņi dzīvo.…
