-
Kristīgā pasaule. Viduslaiku cilvēks telpā un laikā
4. Kristietības uzvarai bija pasaules vēsturiska nozīme, bet tai sekoja arī virkne negatīvu pārmaiņu, kādu?
Kristietības uzvarai turpmākajā vestures gaitā bija pasaulvēsturiska nozīme. Taču tai sekoja arī virkne negatīvu pārmaiņu. Kļūstot par valdošo un vienīgo reliģisko organizāciju, kristīgā baznīca pārņēma vai izpostīja antīkos tempļus un citas kultūras vietas, bieži vien sagraujot unikālas antīkā laikmeta kultūras vērtības. Dažu reliģisko fanātiķu vadībā arī mazizglītotais un lumperizērais Romas impērijas pūlis sāka iznīcināt mākslas priekšmetus, bibliotēkas un citu antīko matojumu. Domājams,ka šie cilvēki centās izkalpoties valsts un jaunās reliģiskās varas priekšā , tēlodami pārliecinātākus kristiešus, nekā viņi bija patiesībā. Iespējams, ar pārspīlēto degsmi viņi centās izpirkt savus un savu senču grēkus. Baznīcai kļūstot legālai un pēc tam vienīgajai un vadošajai, mainījās tās veidols un attieksme pret laicīgām vērtībām.
…
1. Ko sludināja judaisms? Kas raksturīgs? Nozīmīgākais ebreju devums cilvēces vesture saistās ar viņu reliģiju- judaismu. Jāpiekrīt tiem vēsturniekiem, kuri uzskata,ka ,ja nebūtu ēbreju reliģijas, iespējams,mūsdienu cilvēces vēsturiskajā apziņā šī samērā nelielā semītu izcelsmes tauta būtu tik tikko pamanēma, pat mazāk zināma nekā filistieši ,heti vai feniķieši. Atšķirībā no citām tālaika tautām un civilizācijām, kas pielūdza daudzus un dažādus ķermeniskus dievus, senebreji pielūdza vienu Dievu. Ebreji nāca pie pārliecības, ka Dievam nav ķermeņa vai konkrēta izskata, Dievs nav dabas daļa, bet pastāv ārpus tās. Dievs ir visa esošā sākums, pamats un kodols, nav aprakstāms un paceļas pāri reālajai pasaulei. Ebrejiem pieder arī atziņa, ka pasaule ir Dieva radīta, tai bijis noteikts sākums, tai pienāks arī beigas. Atšķirībā no citām tālaika Austrumu reliģijām un antīkās tradīcijas uzskata, ka pasaulē viss notiek cikliski, ebreji aizsāka pilnīgi citu laika un vēstures izpratni – laiks rit uz priekšu, un vēsture neatkārtojas, tā ir vienreizēja. 2. Raksturojiet ko jaunu Jēzus sludināja cilvēkiem salīdzinājumā ar judaismu? Viņš sludināja jaunu mācību – kristietību,darījis brīnumus un gājis bojā, izpirkdams cilvēces grēkus. Vēlāk jēzus esot augšāmcēlies. Viņš esot bijis gaidītais Kristus. Atšķirībā no jūdaistu uzskatiem par ebrejiem kā izredzēto tautu Jēzus sludināja, ka kristīgā mācība domāta visiem cilvēkiem, neraugoties ne uz viņu etnisko, ne sociālo piederību. Tā bija universāla un vispārcilvēciska. Jēzus nosodīja mantkārību, sludināja mīlestību uz savu tuvāko, pārliecināja, ka pāridarītājam jāpiedod un ienaidnieks jāmīl, ļaunais jāatmaksā ar labu un jāizvairās no liekulības. Jēzus sludināja pasaules galu, kad mirušie celsies augšā, būs pastarā tiesa un istāsies Dieva valstība. Jēzus mācīja, ka cilvēkam ir jāsāk gatavoties Debesu valstībai jau dzīvojot uz Zemes. Kā rakstīts Jaunajā Derībā,tālaika Palestīnas jūdaisti fundamentalist-farizeji nepieņēma Jēzus mācību un neatzina viņu par Mesiju. 3. Kurš imperators padarīja kristietību par vienīgo valsts reliģiju?Kad? Imperators Teodosijs I (379.-395.g.) padarīja kristietību par vienīgo valsts reliģiju, aizliegdams visus pagāniskos kultus. Tomēr vecās daudzdievības elementi kultūrā, kā arī kristiešiem nepieņemamo antīkās filozofijas virzienu, sevišķi neoplatonisma paliekas saglabājās. 4. Kristietības uzvarai bija pasaules vēsturiska nozīme, bet tai sekoja arī virkne negatīvu pārmaiņu, kādu?
