Varas leģitimitāte un robežas: Loks un Ruso

Sabiedriskais līgums ir vienošanās, kas noslēgta starp katru sabiedrības locekli sabiedrībā un valsti – tas paredz valsts aizsardzību katram līgumu ievērojošam pilsonim. Džons Loks (1632-1704) bija angļu filozofs apgaismotājs, empīrisma skolas pamatlicējs. Viņš bija izveidojis savu dabisko tiesību teoriju. Dabiskā stāvoklī visi cilvēki ir brīvi, vienlīdzīgi un viņiem ir tiesības uz īpašumu. No sākuma cilvēki dzīvoja saskaņā ar “dabiskajiem likumiem”, bet ar laiku, kad sāka tos pārkāpt “dabiskais stāvoklis” pārvērtās par “karastāvokli”. Baiļu pārņemti un juzdamies apdraudēti, cilvēki savstarpēji vienojās, lai saglabātu dzīvību, brīvību un mantu. Tā tika izveidot valsts - tā tika izveidota ar nolūku saglābt brīvību un īpašumu. Valsts vara nevar balstīties uz patvaļu, tāpēc tā izdod likumus, soda tiesību pārkāpējus un aizsargā savus pilsoņus pret Valsts vara iedalās likumdevēja varā, izpildvarā un savienības jeb federatīvajā varā. Likumdevēja varai un izpildvarai ir jābūt stingri norobežotai. Ļaunprātību gadījumā likumdevēja varai var atņemt mandātu, bet, ja izpildvara kļūst despotiska, patvaļīga, tad tauta pret to var sacelties. Viņš uzsvēra, ka likumdevējvara un izpildvara jāatdala no otras, lai izvairītos no tirānijas. Dž. Loku uzskata par vigu partijas teorētisko pamatlicēju un liberālās demokrātijas idejas veicinātāju Amerikas Savienotajās Valstīs un Francijā. Žans Žaks Ruso (1712-1778) dedzīgi aizstāvēja domu, ka vienlīdzība ir augstākā vērtība. Cilvēks pēc savas dabas ir labs, un dabiskajā stāvoklī cilvēku starpā valdīja draudzība un harmonija. Žana Žaka Ruso izpratnē pozitīva vērtība ir dabai, ''dabiskajam prātam'' , kam vajadzētu vadīt cilvēka dzīvi. Daba ir cilvēka nesamaitāta pirmatnējā vide, savukārt dabiskajam prātam piemīt vienkāršība un tikumība. Tam Žans Žaks Ruso pretstata kultūru - mākslu un zinātni, kas izraisa dvēseles pagrimumu.…