Turpinot aplūkot to vai ārsts un pārējās ārstniecības personas atrodas salīdzināmos apstākļus, nepieciešams noskaidrot vai šīs personas atrodas faktiski salīdzināmos apstākļos. Taču tā kā no iepriekšminētā izriet, ka faktiski ārsts un pārējās ārstniecības personas neatrodas vienādos un faktiski salīdzināmos apstākļos, jo neatkarīgi no normatīvā regulējuma, ārsts tiek uzskatīts un atrodas augstākā statusā nekā pārējās ārstniecības personas.
Līdz ar to var secināt, ka normatīvais regulējums nenodrošina pilnvērtīgu ārsta un pārējo ārstniecības personu atrašanos vienādos apstākļos, kaut gan ārsts arī ir ārstniecības persona.
Darba autore, šī darba ietvaros aplūkojot ārsta un citu ārstniecības personas tiesisko statusu salīdzinošā perspektīvā, secina, ka formāli starp ārstu un citām ārstniecības personām nepastāv daudz atšķirību. Galvenās atšķirības veido ārstniecības personu kompetences dažādība un iegūstamās izglītības ilgums un apjoms. Tomēr, kaut gan dažādām ārstniecības personām ir dažāds kompetences apjoms, tām visām ir viena un tā pati normatīvajos aktos noteiktā atbildība.
No minētā izriet ka, kaut gan pirmajā brīdī liekas, ka normatīvajos aktos nepastāv acīmredzamas atšķirības starp ārstiem un citām ārstniecības personām, tomēr fakts, ka katrai ārstniecības personai ir savs kompetenču apjoms un tas, cik ļoti atšķiras to obligāti apgūstamās zināšanas norāda uz to, ka neviena ārstniecības personas nav pilnīgi salīdzināmā stāvoklī viena ar otru. Turklāt ne tikai visas ārstniecības personas atšķiras viena no otras, ārsti it īpaši atšķiras gan ar atbildību, ko tie uzņemas par personu veselību, gan arī ar zināšanu apjomu, kas tiek pieprasīts no tiem.…
