Stāsts ir par kādu cilvēku, vārdā Rūriks, kurš sevi uzskata par laimes bērnu, bet acīm redzami, viņam dzīvē neiet viegli un augot viņam neveicas dzīvē. Atmiņas par bērnību ir maz, jo lielākā bērnības daļa pavadīta patversmē, kur viņam dienu dienā bija jāpacieš uzraugu izdarības, un citu bērnu apvainojumi.
Kad Rūriks bija pietiekami pieaudzis, viņš devās prom, lai uzsāktu pats savu dzīvi. Viņš cerēja uz labu darbu, bet viņam nepaveicās un pirmais darbs, ko viņš strādāja bija sētnieks. Ar darbu viņam nepaveicās, to viņš darīja ar lielu prieku un apņēmību. Visa iela, kas viņam bija jāslauka un jākopj vienmēr bija tīra.
Tēma
Tēma ir dzīves pieredze.
Satiekot dažādus cilvēkus, viņš gūst pieredzi, kas noder arī turpmākajā dzīvē, piemēram iepazīstot un runājot ar Jukiju, viņš iemācās just līdz un atbalstīt cilvēku grūtā brīdi. Darot savus darbus Rūriks gūst pieredzi, kas palīdz viņam saprast, ka dzīve var būt dažāda, ne tik vienveidīgā kā viņam sākumā likās. Arī sliktās atmiņas par bērnību, viņu pamudina uz aprūpes iemītnieku aizstāvēšanu no uzraudzēm.…
