Reiz kādā klusā Latvijas ciematā pie ezera dzīvoja mazs zēns vārdā Jānis. Viņam patika daba, klusums un putnu dziesmas, bet visvairāk — makšķerēt. Katru rītu, tiklīdz pirmie saules stari iespīdēja istabā, Jānis paķēra savu veco, bet uzticamo makšķeri un devās pie ezera.
Ezers bija liels un mierīgs, ar dzidru ūdeni, kurā atspīdēja zilās debesis un sniegotie mākoņi. Vecie ciema zvejnieki bieži teica: “Šajā ezerā dzīvo īpaša zivs — zelta zivs, kas piepilda vienu vēlēšanos tam, kurš to godīgi noķer.” …
