-
Mikroorganismu daudzveidība
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Anotācija | 2 | |
| Anotācija svešvalodā | 2 | |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Mikroorganismi | 4 |
| 1.1. | Ādas mikroflora | 5 |
| 2. | Mikroorganismu pārnešanas mehānisms | 5 |
| 3. | Metodes mikroorganismu samazināšanā | 6 |
| 3.1. | Virsmu dezinfekcija | 6 |
| 3.2. | Roku mazgāšana | 6 |
| 4. | Pētījuma praktiskā daļa | 8 |
| 4.1. | Pētījuma norise | 8 |
| 4.2. | Pētījuma rezultāti | 9 |
| 4.3. | Pētījuma rezultātu analīze | 9 |
| Secinājumi | 10 | |
| Literatūras saraksts | 11 | |
| Pielikums | 12 |
Secinājumi
Tika atrasta patoloģija uz viena durvju roktura. Tātad kāds skolēns nebija nomazgājis rokas pēc labierīcību apmeklēšanas. No šī pētījuma var konstatēt, ka skolēni pret roku mazgāšanu attiecas rūpīgi, lielākā daļa skolēnu rokas mazgā. Roku mazgāšana nevar ietekmēt mikroorganismu daudzveidību uz durvju rokturiem un rokām, taču var to samazināt līdz minimumam.
Uz rokām tika atrastas tikai nekaitīgās baktērijas no cilvēka ādas vai vides, taču to daudzums samazinājās, kad rokas tika noskalotas un nožāvētas vai nomazgātas un noslaucītas. Vismazāk baktēriju tika atklāts uz kārtīgi nomazgātām rokām, tātad tas ir efektīvākais baktēriju daudzuma samazināšanas veids.
Aptaujā tika noskaidrots, ka pēc labierīcību apmeklēšanas rokas biežāk mazgā zēni (57% zēnu to dara vienmēr), taču meitenes to dara rūpīgāk – nomazgā rokas kārtīgi, ar ziepēm, noslauka ar dvieli vai salveti (93% meiteņu).
…
