Latvijas ārējo normatīvo tiesību aktu hierarhija tradicionālā izpratnē ir atbilstoši tiesību aktu juridiskajam spēkam hierarhiskā piramīdā izkārtoti normatīvie tiesību akti. Demokrātiskā valstī normatīvo tiesību aktu hierarhijas pamatā ir likuma virsvaldības princips, kas paredz, ka jebkurš tiesību akts jāizdod stingri ievērojot augstākā juridiskā spēka tiesību aktus. Piemērojot normatīvos tiesību aktus, jāvadās pēc normatīvo tiesību aktu hierarhijas, jo tiesību akta normatīvo tiesību neievērošanas gadījumā piemērojama ir augstākā juridiskā spēka normatīvā tiesību akta norma. Normatīvo tiesību aktu normu juridisko spēku nosaka atbilstoši diviem faktoriem – ņem vērā kas šo tiesību aktu pieņēmis, piemēram, Saeima vai Ministru kabinets, un, kādā kārtībā tas pieņemts, piemēram, Satversmes 23., 24. p. kārtībā vai Satversmes 76.p. kārtībā. Tā veidojās normatīvo tiesību aktu hierarhija.7
Jo vairāk ierēdņu, jo vairāk izstrādātu normatīvo aktu. Jo vairāk aktu – jo vairāk ierēdņu. Jurista uzdevums ir izaicinošs, jo, no vienas puses, likumam jābūt pēc iespējas konkrētam un precīzam, lai nodrošinātu, ka līdzīgās situācijās tiek pieņemti līdzīgi lēmumi, bet, no otras puses, ir jāapzinās, ka dzīvē nav identisku situāciju un likumam reizē jābūt arī pietiekami elastīgam, lai to varētu piemērot dažādos gadījumos. Normatīvo aktu radīšana ir neapturams process, un var konstatēt acīmredzamu tendenci, ka ar katru gadu valstī pieaug spēkā esošo tiesību aktu skaits.8
…
