Katrs cilvēks ir citādāks – ar savām morāles normām, uzskatiem un dzīves vērtībām. Ar to arī ikviena personība ir īpaša un unikāla. Kārlis Skalbe savās pasakās atklāj gan brīvības, gan ģimenes, gan mīlestības vērtību. No pasakās apslēptajām atziņām var mācīties kā pieaugušie, tā bērni.
Ļoti spilgti pasakā „Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties” atklājas brīvības vērtība. Lai gan „Trekno cūku zemē” jaunais jūrnieks bija pārticis un viņam nebija jāstrādā, viņš jutās nelaimīgs, jo bija iesprostots pasaulē ar zemām debesīm, bez putniem, vēja un saules, uz kuru tiekties, un, ja pasaulei ir redzams gals, tad iestājas pagrimums un nolaižas rokas. Brīvība ļauj sevi izpaust un pilnveidoties. Esot brīvi, cilvēki ir unikāli, neatkārtojami. „Man bija mīksts mētelītis kā visiem, silta gultiņa, balta istabiņa kā visiem.. Viss man bija tāpat kā visiem.” …
