Karena Hortneja

K. Hornejas nepietiekamības pārdzīvojumi pastiprinās sakarā ar pārliecību par savu fizisko nepievilcību, lai gan citi tā neuzskata. Uz šo negatīvo paštēlu viņa reaģē tādējādi, ka visu savu enerģiju velta studijām.
Karenas sabiedriskā dzīve ir ļoti piepildīta, bagātinoša un trauksmaina. Drīz viņa tiek iepazīstināta ar ekonomikas studentu Oskaru Horneju, un viņi apprecas. Pēc studiju beigšanas Oskars strādā kādā firmā un ātri progresē kā menedžeris kompānijas darījumos. Karena vienlaicīgi ar studiju beigšanu pilnveidojas kā mājsaimniece un jaunpiedzimušās pirmās meitas māte (pavisam viņu ģimenē ir trīs meitas).
Karenu nomāc ikdienas laulības dzīves slodze un satriec pārdzīvojumi, kas saistīti ar mātes nāvi. Viņa nonāk dziļā depresijā un ārstējas pie psihoanalītiķa Kārļa Ābrahama. Rezultāti ir labi.
Karena sāk aizrauties ar psihoanalīzi gan praktiski, gan teorētiski. Viņa piedalās iknedēļas saietos K. Ābrahama mājās, kur tiek diskutēts par psihoanalīzes principiem, jēdzieniem un terapiju. Šīs neformālās tikšanās beidzas ar Berlīnes Psihoanalītiskā institūta nodibināšanu, kurā Horneja ir aktīva biedre no 1918. g. līdz 1932. g.
Šajā laikā K. Horneja atklāti un daudz izsakās par ortodoksālās psihoanalīzes ierobežotību. Viņa ir pārliecināta, ka Z. Freids pārlieku akcentējis seksuālā instinkta lomu neirožu ģenēzē, bet nepietiekamu uzmanību pievērsis tiem kultūras un sociālajiem nosacījumiem, kas izsauc un veicina psihiskos traucējumus. Z. Freids neirozi uzskatīja par dabiskajām sekām personas nespējai pārvaldīt savus seksuālos impulsus un tieksmes.
K. Horneja uzsver, ka neirozes pirmām kārtām ir nesakārtotu cilvēcisko attiecību sekas. Neirozes var būt saistītas ar seksuālajiem traucējumiem, bet tas nav obligāti. Neirozes pamatā ir vides ietekmes, kuru rezultātā veidojas noteikta rakstura struktūra, kas savukārt sarežģī savstarpējo attiecību, arī dzimumattiecību veidošanos. Sekas — neiroze.
K. Horneja akcentē, ka katra kultūra cilvēkos izraisa savu unikālu baiļu kvalitāti.
Vienā kultūrā bailes var izraisīt dabas apstākļi, piemēram, dzīvošana blakus grūti prognozējamam vulkānam, karstam tuksnesim vai zemestrīču rajonā.
…