Kā veidojies impresionisms J. Akuratera darbos.
Vācu literatūras pētnieks Oskars Valcelis ir definējis: Impresionisms ir smalkjūtīga atdeve acumirklim.’’ Kā atzīst Z. Mauriņa- lai gan ne konsekventi, tomēr impresionisms ievijies J. Akuraterā stingri, tuvinot viņu gleznotājiem, kā Purvītim vai komponistiem, piemēram, K. Debisī. Impresionisms Latvijas literatūrā vispār nebija nostiprinājies kā stils, tādēļ es J. Akurateru noteikti nesauktu par impresionistu, bet kā tā motīvu nesēju, dzīves uzskatos tuvu tam, tādēļ īpašāku un savdabīgāku romantiķi- modernisma celmlauzi. Benita Smilktiņa, kas pētījusi arī J. Akuratera impresionisma iezīmes, visai noteikti spriež:
,,Latviešu impresionisms nav saistāms ar kādu noteiktu virzienu vai skolu. Lietderīgi to skatīt galvenokārt kā rakstnieka dzīves izjūtas un uztveres principu, daļēji pat- kā viņa personības problēmu, un vienlaikus- kā noteiktu izteiksmes veidu jeb stilu.’’( ,,Jānis Akuraters un skrejošais laiks’’, 102.lpp.)
Viena no īpatnībām, kas parāda J. Akuratera intereses mākslā un impresionisma uztveri ir viņa aizraušanās ar japāņu mākslas motīviem. Interesanti, ka šai darbu dvēseles smalkuma ziņā tā visvairāk līdzinās franču kultūrai, īpaši impresionismam, tādēļ bieži devies uz šo zemi, lai veldzētos brīnišķajā. Iespaidojoties no citzemju mākslas, viņa impresionisms dažkārt man šķiet izteikti latvisks, kā tēlojumi par saulē pierasotu zirnekļa tīklu mežā starp melnām eglēm.
…
