Teritoriālplānošanas kārtību Latvijas Republikā (LR) noteica Ministru kabineta 1994. gada 6.septembra Teritoriālplānošanas noteikumi. Tā kā teritorijas plānošana ir nepārtraukts process, tad arī teritorijas plānošanas noteikumi tiek regulāri pilnveidoti, un 1998. gada 24. februārī Ministru kabinets pieņēma nākamos noteikumus par teritoriju plānojumiem. Attīstoties teritoriālplānošanas procesiem Latvijā, LR Saeima 1998. gada 15. oktobrī pieņēma Teritorijas attīstības plānošanas likumu.
Pastiprinoties teritoriju attīstības procesiem un Latvijai gatavojoties kļūt par ES dalībvalsti, LR Saeima 2002.gada 22.maijā pieņēma „Teritorijas plānošanas likumu”. Likums paredzēja, ka teritorijas plānošanu, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, veic nacionālajā, plānošanas reģiona, rajona un vietējās pašvaldības līmenī. (1. 112-113.lpp).
Kopš 2003. gada teritorijas plānošanas likums ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārraudzībā.
Teritorijas plānošanas likums paredz, ka teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi.…
