Prozas satura vērtīgums manas personības kontekstā.
Šī proza iemācija man to, ka arī īsā prozā var būt dziļa doma, kuru tu vari pat sākumā nenojaust. Manuprāt, Esse būtu arī mans spoguļattēls, jo mēs esam divas puses no vienas monētas. Mēs esam līdzīgi, bet tajā pašā laikā tik dažādi.
Prozas vērtīgums sabiedrībā
Esse restorāna pasūta jēra cepeti, ēdu un domā: "Nabaga jērs...nokauts... un tad vel, miris ,cepināts..." Ezdams viņš apzinās seci kā bendi, viņš gan nesaka: "Ne jau es viņu nokāvu!" - tomēr maksās taču viņš. Sirdsapziņas viņu moka, viņš nejūt - tāda dzīve.
Autors ar šo tekstu gribēja uzzināt, vai mēs esam slikti, ka ēdam dzīvu radību, ja mēs viņu nenokāvām, bet nopirkām un apēdam . Vai mēs skaitāmies vainīgi?
Par mīlestību Esse nerunā un nespriež, viņš vienkārši mīl klusuciešot un mīlot klusi cieš.
Ar šo tekstu autors saka, ka mīlot, bet nepasakot otram cilvēkam par savām jūtām, tu vari ciest savas klusēšanas dēļ.
…
