No šiem abiem filosofijas virzieniem man labāk patika racionālisms, jo, manuprāt, tas sniedz labākas izziņas iespējas. Ir taču labāk, ja cilvēks domā, rīkojas kādas idejas vadīts, nevis tikai savāc faktus un pieredzi. Turklāt empīrismā no atsevišķiem faktiem tiek veidoti vispārīgi secinājumi. Tomēr tie ne vienmēr var atspoguļot patiesību, jo nevar izdarīt secinājumus, ja nav zināmi visi fakti. Tad jau labāka ir racionālisma metode - šaubīties par visu, jo vienmēr var izrādīties, ka ir kāds izņēmums, kas nesakrīt ar pārējiem faktiem. Man patīk arī tas, ka racionālisms rosina cilvēkus domāt, turklāt ne jau par ikdienišķām lietām, bet kaut ko pārāku. Bet empīrisms visu balsta tikai uz pieredzi un faktiem, nemaz neiedomājoties, ka var domāt arī bez pieredzes.
Racionālismam un empīrismam kopīgs ir tas, ka abi šie virzieni rosina izprast pasauli, dabu, cilvēkus, izmantojot dabaszinātņu metodes, eksperimentējot.…
