Mūžizglītības īstenošanas problemātiskie aspekti

Ievads
Mūžizglītība ir jaunvārds, kurš jau pats par sevi izsaka tā būtību – izglītība
mūža garumā, kas ir nepieciešama šajā dinamiskajā, mainīgajā laikmetā, lai iegūtu
jaunas zināšanas, prasmes, iemaņas, kas uzlabo dzīves kvalitāti, dod personības
izaugsmi. Ko tad nozīmē uzlabot dzīves kvalitāti? Dzīves kvalitāte katram ir savādāka
un katram pašam tā mainās dzīves laikā. Kvalitāte ir jēdziens ko grūti ir nodefinēt, jo
bieži tā tiek atpazīta kādā bezapziņas procesā (tā liekas un viss, nevar pamatot kāpēc,
patīk un viss). Savukārt definēšana ir formāls domāšanas process. Līdz ar to kvalitāti
tieši definēt nevienmēr var jeb to ir darīt pagrūti. Bet tajā pašā laikā visi zina, kas ir
kvalitāte. Tāpēc arī kvalitātes definīcijas ir vairākas. Manējā dzīves kvalitātes
definīcija būtu – cilvēka aktuālo vajadzību apmierinātības līmenis. It kā piezemēti, bet
tajā pašā laikā kvalitāte nozīmē estētiku un filozofiju. Ja tā nav, tad paliek tikai un
vienīgi racionālās nodarbes. Tāpēc mūžizglītība dod cilvēkam ne tikai praktiskas
iemaņas, bet gan instrumentu, ar ko saskatīt skaisto, redzēt dziļāku jēgu interesējošās
lietās un pats galvenais, realizēt sevi, savu potenciālu.

Kāpēc pieaugušie mācās?
Lai izprastu, kā būtu jāīsteno mūžizglītība, būtu jāsaprot, dēļ kā pieaugušie
apmeklē skolu? Vieni vēlas apgūt ikdienā noderīgas iemaņas, citi vēlas iemācīties to,
kas nekad nav apgūts skolā. Ir tādi, kas vēlas gūt dziļāku izpratni par priekšstatiem,
kurus viņu bērniem pasniedz skolā. Dažiem ir cerība, ka jaunās zināšanas un prasmes
palīdzēs atrast darbu, citiem cilvēkiem jaunā izglītība dos iespēju sākt labāku jaunu
dzīvi. Vēl ir cilvēki, kas visu mūžu vēlējušies mācīties, bet tikai tagad, kad bērni
izaudzināti, mazbērnu vēl nav, ir parādījies laiks un nauda, viņi var atvēlēt laiku
mācībām un iegūt sen kārotās zināšanas.…