ID697558

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	5
1.	Plaušu vēža klīniskais pamatojums	7
1.1.	Plaušu vēža etioloģija	7
1.2.	Plaušu vēža patomorfoloģija	8
1.3.	Plaušu vēža klīniskā aina	9
1.4.	Plaušu vēža diagnostika	10
1.5.	Plaušu vēža terapija	11
2.	V.Hendersones teorijas saistība ar māsas lomu pacienta izglītības motivēšanā	13
3.	Māsas loma aprūpes procesā	15
3.1.	Pašaprūpes veicināšana pēc plaušu vēža operācijām	16
3.2.	Māsas un pacienta sadarbība izglītības procesā	17
4.	Pacienta izglītošana	19
4.1.	Pacienta izglītošana pirms un pēc plaušu vēža operācijām	19
4.2.	Māsas nozīme izglītošanā un informācijas sniegšanā	21
5.	Pētījuma metodes apraksts	23
5.1.	Pētījuma rezultāti	25
	Secinājumi	35
	Izmantotās literatūras un avotu saraksts	36
	Pielikumi	39

Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
1. Pacienti ir pietiekoši informēti par visiem pēcoperācijas pasākumiem.
2. Pēcoperācijas periodā pacientiem vislielākās grūtības sagādā pašiem veikt kustības, piecelties, apsēsties.
3. Vissvarīgākais pašaprūpes veicināšanas faktors ir informācija, ko sniedz māsa un gribasspēks.
4. Pacienti ir iepazīstināti ar informāciju par pašaprūpes nozīmīgumu, par ārstēšanās ilgumu, par iespējamām pēcoperācijas komplikācijām.
5. Pacienti individuāli vēlas saņemt informāciju par pašaprūpi.
6. Pacientu izglītības motivācijas ietekmējošie faktori ir vēlēšanās ātrāk pašiem visu paveikt, kā arī pozitīva attieksme no aprūpes personāla puses.
7. Pacienti vēlas saņemt informāciju par pašaprūpes veikšanu visu atveseļošanās periodu.
8. Māsas sniegtajai informācijai ir liela nozīme.
9. Neskaidru jautājumu gadījumos pacienti labprāt pēc padoma griežas pie ārsta, kā arī pie māsas.
10. Hipotēze ir apstiprinājusies – neatkarīgi no pacientu dzimuma un vecuma pašaprūpes veicināšanā nozīme ir informācijai par plaušu vēža pēcoperācijas perioda pasākumiem

…

Autora komentārsAtvērt

Visi pacienti uzzinot diagnozi „vēzis” cieš no spriedzes, kas savukārt ietekmē viņu psihoemocionālo stāvokli. Pacients jūtas apmulsis, nedrošs, izmisis, bezpalīdzīgs, jo īsti nezin, kas ar viņu būs tālāk (4). Māsas kompetencē ir pacienta izglītošana. Tā ir viena no svarīgākajām jomām, kurā piedalās gan māsa, gan pacients, un no šīs sadarbības lielā mērā ir atkarīgs pacienta turpmākais veselības stāvoklis. Katram pacientam ir nepieciešams saņemt informāciju viņam saprotamā un pieņemamā valodā, lai veidotos motivācija ātrāk atveseļoties un izglītoties. Pacienta informēšana un izglītošana ir nozīmīgas darbības, jo saskaroties ar nopietnām un pirmreizējām problēmām, pacients sastopas ar dažādiem stresu izraisošiem faktoriem : pati slimība, vides maiņa, neziņa par turpmāko dzīvi un ārstēšanu. Informētība palīdz izprast esošo situāciju. Labs kontakts ar personālu rada pacientā uzticību ārstēšanas procesā. Ja rodas problēmas ar pacienta un māsas sadarbības izveidi, tad māsas primārais uzdevums ir mēģināt visiem iespējamiem veidiem ieinteresēt un iesaistīt pacientu sadarbībā. Pēc plaušu vēža operācijas pacients tiek nogādāts intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā. Ķirurģiska iejaukšanās organismā ir liela psiholoģiskā spriedze pacientam, lai arī mērķis ir slimības novēršana un pacienta veselības uzlabošana. Nereti tieši pacienta sagatavošana operācijai ir svarīgs māsas uzdevums, jo tas ietver ne tikai pacienta fizisku un informatīvo sagatavošanu gaidāmajam procesam, bet arī morālo atbalstu. Arī pēcoperācijas periodā nenoliedzami māsas sadarbošanās ar pacientu, pozitīvi ietekmē viņa atveseļošanos. Īpaša uzmanība jāpievērš atsāpināšanai pēc operācijas (5). Jau pirmajās pēcoperācijas dienās intensīvās terapijas nodaļā pacients tiek aktīvi iesaistīts veselības procesa atjaunošanā(agrīnā aktivizācijā, kā arī pielietoti ārstnieciskās fizkultūras vingrinājumi). Tas nepieciešams trombembolijas profilakses nolūkos, lai veicinātu bronhu drenāžu, lai uzlabotu plaušu ventilāciju, kuņģa- zarnu trakta darbības uzlabošanai, lai sagatavotu pacientu paplašinātam

Pašaprūpes veicināšana pacientiem pēc plaušu vēža operācijām intensīvās terapijas nodaļā