Problēmsituācijas tiesību piemērošanas jomā

Analoģija redzama visā likumdevēja izveidotajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa uzbūves principā. Lielākajā daļā iekļauto normu pastāv šis normas otrās daļas darbības nosacījums – par izdarītajām tāda paša rakstura darbībām atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas Dažās normās nosacījums formulēts precīzi, piemēram 1721 - par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu.
Pārskatot Augstākās Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta un abu instanču Administratīvo tiesu publiski pieejamos spriedumus, atkārtotības nosacījuma precedentu veidojoša situācija netika atrasta.
Personīgi gan uzskatu, ka iepriekš minētajā situācijā nekādai problēmai nevajadzētu būt. Ja tiesību piemērotājs interpretējot, kaut vai tīri gramatiski tulko šo normu, viņam loģiski būtu jānonāk pie situācijas, kad jāpiemēro attiecīgās normas otrā daļa nenoteiktu reižu skaitu pēc kārtas, tikai lai izpildās nosacījums par laika periodu – gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas. Tātad pamats normas daļas noteikšanai būtu tikai šis viena gada periods. Pie šādiem apstākļiem arī nevaru pievienoties mūsu rajona tiesas pretējam viedoklim dažās administratīvās lietvedības lietās. Situācija veido ķēdes reakciju – nepamatoti izbeidzot lietvedību normas piemērošanas atkārtotības nosacījumu dēļ, netiek ievēroti vairāki Administratīvā procesa likumā iekļautie tiesību principi. Sākot ar tiesiskuma, vienlīdzības, tiesību normu saprātīgas piemērošanas, u.tt. principiem.

…