"Romas nozīmi Eiropas un pasaules kultūras vēsturē ir grūti novērtēt par augstu. No Romas valodas - latīņu valodas - nāk vārda "civilizācija" sakne, kas apzīmē cilvēku kopdzīves pilsonisko pamatu izveidošanu un izvēršanu. Antīkā pasaule kopumā un kristietība ir Eiropas civilizācijas stūrakmeņi, mūsdienu sabiedrības izcelsmes avots. A. Franss rakstīja: "Roma nav mirusi, jo tā dzīvo mūsos." Un tas ir ne tikai tāpēc, ka arvien jaunas paaudzes un laikmeti ir mantojuši romiešu sasniegumus mākslā, izglītībā, amatniecībā, literatūrā u.c. Senās Romas nozīme mūsdienu civilizācijai ir daudz lielāka. Roma ir tās sakņu sistēma, jo pasaules vēsture lielā mērā ir romiešu izveidotā pamata paplašināšana un nostiprināšana.
Roma Eiropas sabiedrībai deva ne tikai pasaules vēstures vienības izjūtu, bet arī brīva cilvēka suverenitātes apjausmu, kas balstījās uz antīkajiem priekšstatiem par cilvēka augstāko stāvokli dzīvo būtņu hierarhijā, ko nosaka viņa ar saprātu apveltītā daba. Romā šī apziņa no mentalitātes sfēras pārgāja pilsoniskajā dzīves jomā, iemantojot tiesiskās un valstiskās garantijas. Romiešu pilsoņi skaitījās "personas", un ar to viņi lika pamatus eiropeiskam individuālismam un "Eiropas izrāvienam" vēstures attīstībā."
Justiniāns I (483.-565.), viens no dižākajiem Bizantijas imperatoriem (Austrumromas imperators), romiešu tiesību kodificētājs un Sv. Sofijas katedrāles cēlājs. Gudra, izglītota un pārlieku godkārīga personība. Justiniāna darbs “Civiltiesību apkopojums” (Corpus iuris civilis) – Bizantijas juridiskās domas virsotne. Apkopojumā ir atspoguļotas impērijas sociālās un ekonomiskās dzīves izmaiņas, tajā skaitā sieviešu tiesību uzlabošanās, vergu brīvlaišana u.c. …
