Patiešām labs, pārskatāms piemērs, ka mikroekonomika pēta koku, bet makroekonomika – mežu. Mikroekonomika pēta tirgus ekonomikas sākuma attiecības, proti, kādi cēloņi nosaka mājsaimniecību, atsevišķu pircēju, patērētāju, pārdevēju ekonomisko uzvedību, saimniecisko rīcību. Uzņēmēja, pārvaldnieka, darba devēja un darba ņēmēja daudzšķautņainā ekonomiskā uzvedība gan pēc cēloņiem, gan pēc sekām ir sarežģīts sakarību kamols, kuru atšķetināt ir mikroekonomikas uzdevums. Makroekonomika, tā noskaidro tautsaimniecības kopējās attīstības cēloņsakarības. Makroekonomiku interesē tautsaimnieciskās proporcijas, līdzsvara nosacījumi un cēloņi, kas šo līdzsvaru uztur vai grauj. Vienu un to pašu problēmu var brīžiem pētīt mikro un makrolīmenī. Cenu veidošanās atsevišķai precei konkrētā tirgū ir mikrolīmeņa jautājums. Pētot vispārējās cenu celšanās cēloņus, negantās inflācijas spirāles darbību - makrolīmeņa jautājums. Ekonomika ir vienota.…
