Sava referātā izklāstīšu pārdomas pēc A. Kami „Dumpīgs cilvēks” un „Mīts par Sizifu” darbu izlasīšanas.
Kas ir absurds un sacelšanas? Ka tie mūs ietekmē? Tie ir jautājumi uz kuriem šajā referātā mēģināšu rast atbildes. Ar šo darbu vēlos pateikt – jebkura mūsu darbība, neskatoties pie kādas šķiras tā pieder, kas izraisa pretestību ir sacelšanās!
„ Es mēģinu aptvert savu Es, par kuru esmu pārliecināts, ja mēģinu to definēt un rezumēt, tas pārvēršas vien ūdenī, kas iztek cauri pirkstiem.” Cilvēka Es ir kaut kas unikāls un tajā pašā laikā ļoti sarežģīts. Mēs visi zinām, ka mums ir savs Es, bet nemākam viņu saprast, pamatot, izskaidrot. Sākot par to domāt un cenšoties to aprakstīt vienkāršiem vārdiem, nonākam strupceļā. Savs Es ir jāizjūt, jāmāk ar viņu kontaktēties un saprast, ko tas mums saka.
Mēs uztveram to ko redzam, varam sataustīt, mēs saprotam – tas eksistē. Visu pārējo mēs projicējam balstoties uz savu pieredzi un zināšanām. Tā ir mūsu prāta projekcija, bet nav patiesā patiesība. Bet tā arī nav nepatiesība, jo ir radusies balstoties uz mūsu prāta spējām. Tas ir tas ko saka mūsu Es. Ja nezinām kā izskatās okeāns, mēs varam to tikai iedomāties. To pašu var teikt par Es.
Cilvēks un absurda viņa rīcība, sacelšanas un dumpis pašam pret sevi. Tās ir tēmas ko apskatīšu šajā referātā. …
