Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.11.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Kvantitatīvās pētniecības metodes. Aptauja', 1.
  • Konspekts 'Kvantitatīvās pētniecības metodes. Aptauja', 2.
  • Konspekts 'Kvantitatīvās pētniecības metodes. Aptauja', 3.
  • Konspekts 'Kvantitatīvās pētniecības metodes. Aptauja', 4.
  • Konspekts 'Kvantitatīvās pētniecības metodes. Aptauja', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Cilvēce visu laiku ir tiekusies izprast iemeslus un cēloņus, kas norāda uz konkrētām tendencēm un virzieniem tās ikdienā un attīstībā. Tādēļ tika izveidota socioloģijas zinātne, kuras uzdevums ir pētīt un skaidrot to. Kā pamats sociālo faktu un datu iegūšanai ir pētījums, kas sniedz informāciju par konkrētā pētījuma priekšmetu. Pētījums ir zinātniski metodisks veids, kā rast atbildes uz jautājumiem. Pētījumos izmanto dažādas sociālo datu iegūšanas metodes, lai objektīvi un efektīvi novērtētu pētījuma priekšmetu. Līdz ar to informāciju pētniecībai var iegūt, izmantojot divas pieejas - kvantitatīvo un kvalitatīvo pētniecību.
Apskatot kvantitatīvās (statistiskās) pētniecības metodes, var teikt, ka šie pētījumi orientējās uz skaitlisku skatījumu, ko var kaut kādā veidā novērot vai izmērīt. Bet kvantitatīvās pētniecības metodes bieži vien „strādā” kopā ar kvalitatīvajām. Kvalitatīvās metodes vairāk atbilst pētījuma lauka informācijas, kur nav viegli iegūt vērojumus ar samazinātiem skaitļiem. Lauka pētījumu, var teikt, ka izmanto ikviens cilvēks savā ikdienā, vērojot jebkādu sociālo uzvedību, kas notiek uz ielas, darbā vai tuvākajā apkārtnē – vietā, kur atrodies. Un lauka pētīšana nav vienīgi tikai informācijas vākšana, bieži vien tā ir arī pieņēmumu vairošana.
Viens no lauka pētīšanas labumiem ir tas, ka tas pētītājam var dod vispārējas perspektīvas, līdz ar to viņš var tajā daudz labāk iedziļināties un izprast, ko tad īsti pēta. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants