Rainis "Gals un sākums"

Krājumā ietverti dzejoļi, kas tapuši 1901. – 1912.g.. Krājuma iecere radusies 1907.g..
Krājuma apakšvirsraksts “Viena rituma ziemas dziesma”
Impulsu krājuma radīšanai dod cīņas pārmocīta cilvēka prasība pēc atelpas. Atslodzi meklējot, patnis tiecas patverties dabā. Tomēr pati atpūta dzen pretī jaunam nemieram, jauniem meklējumiem un vēlmei izmelt galu galu. Vientulībā un klusumā top domas par lielo harmoniju,uz ko tiecas cilvēks. Grāmata it kā pārtop filozofiskā sarunā.
Sākumā grib nosaukt par ‘’Mēnesdārzu”, jo mēness simbolizē cilvēka iekšējo pasauli, iekšējās vientulības dziesmas
Šis ir visintīmākais un vispersoniskākais krājums.
Veidojot krājumu Rainis pārvērtē līdzšinējo mūža gājumu un dod ieskatu radošas personības attīstībā.
Rainis uzskata, ka krājums sasaucas ar “Tālajām noskaņām”.
Daudz strādājis pie krājuma mākslinieciskā veidojuma. Varonis iziet caur 7-šķērpu pasaulei. Ir arī 7 dažādi krāsu priekšstati. Skan dažādas balsis (sēra vēja kokle, laimīgas lakstīgalas balss).

Atjēgšana: Krājumu Rainis raksta tautai, tāpēc krājumu iesāk ar rindām “Tev, pamatšķira…”. Kritizētāji domāja, vai melnā darba darītāji, kuriem rūp maizes rieciens, interesēsies par tālas nākotnes un zinātnes problēmām. Bet Rainis ir pārliecināts – nepārveidota dvēsele nepārveidos sabiedrisko iekārtu. Tāpēc pamatšķirai jāmācās jauna tipa domāšāna, jāvirzās uz pasaules un cilvēka būtības sapratni.
Ievadciklā Rainis rāda cilvēka izjūtas, apjēdzot, ka viņš ir un ka viņam nepieciešams melēt savas esības jēgu. Cilvēks apjedz, ka viņš uzmodies lai ritētu.
“Ak, sirds, tev pašai sevi jāsastop” –
Aicina sevi saprast, meklēt, apzināties.
Varonis redz, ka dzīve sniedz visu – gan sāpes, gan vientulību. Viņš jūt, ka viņam jārit un tajā ritēšanā būs viss kaut kas. Dzejolis pasaka, ka cilvēkam viss ir priekšā. Dvēsele vienojas ar kosmosu un šajā vienībā ir spēks. Dvēsele – Kosmosa sastāvdaļa.

Vainagu raksturojumam Rainis veido savdabīgas 3-rindes – savieņu pantiņus.
1.rinda- fons, kas ietver noteiktu krāsu un skaņu.
2.rinda – paša vainaga raksturojums zīmīgā epitetā.
3.rinda - dažādās variācijās atkārto domu “Es ritu”
Pagātne – vēja kokle, migla, rasa, sēras, asaru vainags, sarkana krāsa
Vientulība – klusuma balss, zvaigžņu vainags, vienaldzība, violeta krāsa.

Meklēšanas ciklā ir 7 pakāpes.

Rasas vaiņags – asaras, skumjas.
Tas ir pagātnes vaiņags.
Cilvēks pagātni atstāj aiz sevis. Pagātnes atmiņas bieži ir skumīgas.
Cilvēka izjūtas cieši sakausētas ar dabas tēlojumu.
Kā tālas asociācijas iznirst senās cīņas, varas draudi, bailes no nezināmā.
Pašā nodaļas noslēgumā izmisums gūst tiešu atspoguļojumu dzejoļos “Sirds pukstieni”, “Smagums”

Lapu vaiņags (daba)
Cilvēks un daba vienmēr ir saistīti. Daba ir paralēli cilvēka dzīvei. Patnis turpina savu gaitu.
Ir saulainais, gaišais vasaras laiks.
Daba dod arī spēku un veldzi. Cilvēks kļūst spirgts (“QUI SI SANA”)

Rožu vaiņags (Mīlestība)
Liriskais varonis rit cauri mīlestībai. Cilvēks nevar dzīvot bez mīlestības.
Rožu vainagu sniedz zelta saule, un sirdī ienāk mīlestība.
“ĶIRSIS UN PĻAVA”
Pretī zaļai pļavai pilns sarkanām ogām liecas ķirsis.
Dzejolī “ATVĒRTA ROKA” varonis ir bagāts, bet viņam trūkst mīlestības.
Sastopot savu mīlestību cilvēks viņu uztver kā senu paziņu.
Rainis daudzos vārdos ir nosaucis mīlas tēlu (Fianmeta, Faihilla).
Mīlā var rast atbildes arī uz jautājumiem.…