Ievads
Referātā ir aplūkota „Vētras un dziņu” laikmets vācu literatūrā un Johans Volfgangs Gēte kā tās ideālu atspoguļotājs literārajā un sabiedriskajā darbībā. Tēmas ietvaros aplūkots 18. gadsimts Eiropas literatūrā, bet jo īpaši 18. gadsimta otrā puse vācu literatūrā – laiks, kad savu uzplaukumu apgaismība piedzīvo Vācijā. Referāta mērķis ir aplūkot nozīmīgu lappusi vācu literārajā, sabiedriskajā vēsturē – „Sturm und Drang” kustību un tās idejisko virzītāju, lielisku rakstnieku un domātāju Gēti. Uzsvars tiek likts uz perioda literāro izpēti, saistot to ar Johana Volfganga Gētes darbību. Referāta struktūra skaidri un pārskatāmi iepazīstina lasītāju ar tēmu, secīgi un konkrēti izklāstot „Sturm und Drang” perioda ideālus un specifiku.
Literatūra 18. gadsimtā
18. gadsimta Eiropas literatūrā dominē apgaismības idejas, kurās galvenais uzsvars tiek likts uz dabu, prātu un tā atklāsmēm. Jaunie autori ievieš daudz jauninājumu gan formas, gan satura ziņā. Jauno laiku literatūra nesa sevī jauno laiku sabiedrības idejas, literatūras pārstāvji bija sabiedriskās domas virzītāji. Dažādi rakstnieki pauda atšķirīgas domas literatūrā, tomēr gandrīz visu autoru darbos saglabājās kopīga pamatievirze – klaji negatīva attieksme pret iesīkstējušu baznīcas morāli, pret feodālismu. 18. gadsimtā bija vērojams estētiskās domas uzplaukums. Notika arī atteikšanās no latīņu valodas – zinātnes valodas un tika dota priekšroka nacionālajām valodām. …
